Šodienas redaktors:
Pauls Jānis Siksnis

Februārī ar pārgājieniem, lekcijām un talkām palīdzēs izprast mitrājus

Raksta foto
Foto: Zane Bitere/LETA

Piektdien, 2. februārī, ar dažādām publiskām aktivitātēm tiks atzīmēta Pasaules mitrāju diena, skaidrojot mitrāju nozīmi klimata pārmaiņu mazināšanā, informēja Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) vecākā komunikācijas speciāliste Ilze Reinika.

Latvijā tematiskās aktivitātes plānotas visu februāri. Ikviens interesents aicināts piedalīties 19 dažādos DAP tematiskajos pasākumos - mitrāju nodarbībās, pārgājienos, talkā, Niedru festivālā, kas palīdzēs izprast mitrāju veidus un nozīmi ikviena cilvēka dzīves kvalitātes nodrošināšanā.

Reinika skaidro, ka mitrāji ir teritorijas, kurās pastāvīgi vai periodiski uzkrājas ūdens. Tie ir purvi, upes, ezeri, strauti, palieņu pļavas, mitri un pārplūstoši meži, jūras piekraste, upju deltas, arī cilvēku veidotas ūdenstilpnes. Tie ir ļoti nozīmīgi gan bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā, gan cilvēka dzīvē. Tie nodrošina ūdens attīrīšanu, mazina klimata pārmaiņas, uzkrāj oglekli, kā arī ir mājvieta dažādu sugu augiem un dzīvniekiem.

Mitrāju kvalitāti būtiski pazemina neilgtspējīga lauksaimniecības prakse, kas ir galvenais mitrāju zuduma cēlonis nosusināšanas un aizbēršanas dēļ. Daudzi mitrāji, īpaši pilsētu tuvumā esošie, ir pārlieku piesārņoti. Tādēļ šīgada Pasaules mitrāju dienas moto ir "Mitrāju un cilvēku labklājība", akcentējot mitrāju nodrošinātos ekosistēmu pakalpojumus mūsu dzīves labklājībai, kā arī cilvēku atbildību un nepieciešamo rīcību mitrāju kvalitātes uzlabošanai.

DAP visā Latvijā organizē pasākumus, kas visdažādākajos veidos iepazīstinās ar Latvijas mitrājiem. Līdz ar to katrs var izvēlēties sev ērtāko pasākuma veidu un norises vietu. Piemēram, Kurzemē paredzēta nodarbība "Dzīvā Užava" par mitrājiem un to nozīmi dabā un cilvēku dzīvē, kā arī četri pārgājieni ar atšķirīgu norises vietu, distanci un mitrājiem.

Ķemeru Nacionālajā parkā notiks nodarbības "Ķemeru Nacionālais parks - mitrāju karaliste", kurās varēs gūt atbildi uz jautājumu, kāpēc mitrāji ir svarīgi gan dabas daudzveidības nodrošināšanai, gan cilvēka labklājībai. Notiks arī dabas sakopšanas talka Kaņiera ezera apkaimē, lai dabas izziņai būtu apvienota ar praktisko darbošanos.

Arī Latgalē paredzēts pasākums "Mitrāji un cilvēku labklājība", kurā varēs uzzināt par mitrāju aizsardzību un noskaidrot, kādas dabas vērtības slēpjas Latgales reģiona mitrājos, ar spēles palīdzību iepazīt mitrāju augus un dzīvniekus, noskatīties īsfilmu par Rāznas ezeru, diskutēt par mitrāju lomu un nozīmi dabā un cilvēka dzīvē.

Savukārt Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā notiks pārgājiens un Niedru festivāls, kas arī ir sava veida talka. Proti, lai atbrīvotu jūras piekrasti no niedrēm, tās tiek pļautas. Un iegūtais niedru krāvums ar cilvēku iesaisti pārtop niedru skulptūrās. Pasākums, kas gadiem pulcē skulptūru veidotājus un skatītājus dažādās vietās, šogad atkal atgriezīsies Salacgrīvas Randu pļavās. Pašlaik mainīgie laikapstākļi kavē pasākuma datuma izsludināšanu, taču tuvākajā laikā tas tiks izziņots, skaidro Reinika.

Paralēli šiem pasākumiem februārī notiek arī mitrājiem veltītas nodarbības skolēnu grupām DAP dabas centros. Dabas centru īstenoto pasākumu klāstu februārī un visu gadu var skatīt, kā arī pieteikties nodarbībām var DAP radītajā vietnē "www.tiekamiesdaba.lv" sadaļā "Notikumu kalendārs".

Nozīmīgākās mitrāju platības Latvijā veido vairāk nekā 12 400 upes un 2256 ezeri, kas ir lielāki par vienu hektāru, kopā ar mākslīgajām ūdenskrātuvēm aizņemot ap 3,7% no Latvijas teritorijas. Purvi kopumā aizņem 2,6% valsts teritorijas, turklāt no tiem tikai aptuveni 57% ir dabiski un maz pārveidoti purvi.

Konvencija "Par starptautiskas nozīmes mitrājiem, īpaši kā ūdensputnu dzīves vidi" ir pieņemta 1971.gada 2.februārī Irānas pilsētā Ramsārē, tādēļ bieži tā tiek saukta par Ramsāres vai arī par Mitrāju konvenciju. Konvencija ir vienīgais starptautiskais vides aizsardzības līgums, kas veltīts kādai noteiktai ekosistēmai, un tās misija ir mitrāju aizsardzība un apdomīga izmantošana.

Latvijā kopš konvencija stāšanās spēkā 1995.gada 25.novembrī ir noteiktas sešas īpaši aizsargājamas dabas teritorijas un to kompleksi, kas novērtēti kā starptautiski nozīmīgas mitrāju teritorijas jeb Ramsāres vietas, proti, Engures ezers, Teiču un Pelečāres purvi, Kaņiera ezers, Ziemeļu purvi, Lubāna mitrāju komplekss un Papes mitrāju komplekss.

Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu