JRT vadība lēmusi neatjaunot Smiļģa bildi uz izremontētā teātra sienas (1)

Hermanis raksta, ka Latvijas Radio rosinājis par šo lēmumu uzsākt diskusiju, jo, Hermaņa vārdiem sakot, "tas, ka Dailes teātra vadītājs bija Staļina prēmijas laureāts un centīgs kolaborants, taču nedrīkst būt nekāds iemesls".

Turpinājumā pārpubliskojam Hermaņa rakstītu tekstu.

"Putina Krievija radījusi kontekstu, kurā tas viss tagad izskatās citādi. Jo toreiz, (Borisa) Jeļcina laikos, tādu apdraudējumu nebija. Smiļģa seju uzlikām uz mājas sienas, jo viena konkrēta zviedru banka taisījās mūs no turienes izēst un pārņemt mūsu teātra ēku. Uzlikām to kā "aizsardzību" - lūk, šis ir kultūrvēsturisks objekts," raksta Hermanis.

Viņš turpina:

"Tagad ir cita situācija. Ja mēs nosodām un nelaižam Latvijā krievu māksliniekus (piemēram, Vladimiru Maškovu, Ņikitu Mihalkovu u.tml.), kuri atbalsta Putinu, tad nav īsti skaidrs, kāpēc akceptējam savējos, kuri savulaik rīkojās identiski.

Vēl vieglāk būtu iztēloties sekojošo: Latvija atkal tiek okupēta, daļa tautas nogalināta un izsūtīta, viens režisors visur publiski slavē putinu (dokumentālu pierādījumu atliku likām) un kļūst par putina prēmijas laureātu. Un pēc tam Latvijas valsts radio ņem viņu savā aizsardzībā."

 

 

 

View this post on Instagram

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

A post shared by Alvis Hermanis (@alvishermanis_official)

Atgādinām, ka režisors Eduards Smiļģis Latvijas teātra vēsturē tiek uzskatīts par izcilu skatuves mākslas reformatoru, kā arī pretrunīgu personību. Smiļģis dibinājis Dailes teātri un bijis tā galvenais režisors no 1920. līdz 1964. gadam. Smiļģa vadītais Dailes teātris iekļauts Latvijas kultūras kanonā.

Otrā pasaules kara beigās, kad daudzi mākslinieki tika izsūtīti vai devās bēgļu gaitās, Smiļģis turpināja vadīt Dailes teātri, jau 1946. gadā viņš tika apbalvots ar ordeni "Goda zīme", bet 1947. gadā — ar Ļeņina ordeni un Staļina prēmiju. Smiļģis saņēmis arī divus Darba Sarkanā Karoga ordeņus.

Ik gadu 23. novembrī Eduarda Smiļģa dzimšanas dienā notiek "Spēlmaņu nakts", kurā tiek pasniegtas balvas par sezonas mākslinieciskajiem un tehniskajiem sasniegumiem teātra mākslā.

Jau iepriekš vēstīts, ka 2017. gadā JRT pameta vēsturiskās telpas Lāčplēša ielā un sāka teātra sezonu bijušajā Tabakas fabrikā Miera ielā. Teātra vadība cer, ka 2024. gada martā skatītāji tiks aicināti uz pirmizrādi jau Lāčplēša ielas Lielajā zālē. 

Jau vēstīts, ka JRT ēkas Lāčplēša ielā būvprojekta izstrāde tika sākta no 2018. gada, bet būvniecība – no 2020. gada. Atjaunotās un pārbūvētās ēkas projekta autore ir arhitekte Zaiga Gaile.