Svētdien Rīgas Domā ar koncertu atzīmēs ērģeļu 140. gadadienu

Koncerts paredzēts kā pieci Latvijas ērģelnieku spēlēti īskoncerti. Pēc katra no tiem klausītāji varēs uzkāpt ērģeļu luktā, apskatīt krāšņo ērģeļu prospektu tuvplānā, satikt ērģeļmeistaru un parunāties ar nupat spēlējušajiem ērģelniekiem. Apmeklētāji varēs iepazīt prospekta vēsturi, pie precīza Rīgas Doma ērģeļu traktūru atveidojoša maketa izzināt ērģeļu darbības principus, ielūkoties aiz kādām ikdienā slēgtām ērģeļu mājas durvīm, tai skaitā arī motortelpā.

Paredzēts, ka šodien plkst.15 uzstāsies ērģelnieki Ivete Pelše un Diāna Jaunzeme-Portnaja, plkst.16 - ērģelnieki Jolanta Barinska un Larisa Carjkova, plkst.17 - ērģelnieki Roberts Hansons un Ilona Birģele, plkst.18 - ērģelnieki Edīte Alpe un Digna Markule, bet plkst.19 - ērģelnieki Jānis Karpovičs, Līga Dejus.

Rīgas Doma jaunās ērģeles tika atklātas 1884.gada 31.janvārī (pēc vecā stila 19.janvārī) plkst.9, bet tās pašas dienas vakarā plkst.18 Rīgas Domā pēc ilga pārtraukuma notika pirmais koncerts, kurā spēlēja Luijs Homiliuss no Pēterburgas, Jelgavas mūzikas direktors Rūdolfs Postels un Doma ērģēlnieks Vilhelms Bergners.

Koncertu atklāja Bergners. Skanēja Ferenca Lista mūža nogalē Veimārā Rīgas Doma ērģelēm īpaši sacerētais skaņdarbs "Lai Dievu visi teic". Tam sekoja slavenākās Mendelszona ērģeļu sonātes un Rihtera fūga.

Atšķirībā no citām ērģelēm, Rīgas Doma ērģeļu prospekts jeb fasāde un instruments nav viens veselums. Pats instruments ir "E. F. Walcker & Co" 1884.gadā uzbūvētās un uzstādītās ērģeles. Savukārt prospekts ir saglabājies no 1601.gada instrumenta.

Par ērģeļu prospektu sauc baznīcas zāles pusē redzamo mūzikas instrumenta daļu. To mēdz dēvēt arī par ērģeļu fasādi, kas tāpat kā mājas fasāde, izdaiļo būvi, vienlaikus paslēpjot ķieģeļus, caurules, sijas un citus izmantotos būvmateriālus.

1547.gada 21.maijā Rīgā izcēlās ugunsgrēks un no degošajām Jaunielas mājām liesmas pārmetās arī uz dievnamu. Nodega Doma tornis un tā brīža ērģeles. Jauno ērģeļu būvi 1601.gadā pabeidza ērģeļu meistars no Lībekas Jakobs Rābs. No Rāba ērģelēm prospektā ir saglabājušies trīs centrālie torņi un kompozīcijas izkārtojums. Ērģeļu prospektam bijuši atverami un aizverami slēģi, no kuriem līdz mūsdienām saglabājušās eņģes un auklu trīši. Tolaik prospekts bijis tumši brūns ar zeltījumu, bet skulptūras un maskas - daudzkrāsainas.

1707.gada 31.jūlijā Doma ērģelēm trāpīja zibens. Postījumi izrādījās tik ievērojami, ka ērģeles vairs nebija derīgas muzicēšanai. Zibens postījumi kalpoja kā rosinājums ērģeļu pārbūvei, jo, spriežot pēc rakstiskajām liecībām, tie lielākoties bija saistīti ar instrumenta vecumu un slikto kopējo stāvokli. 1709.gada augustā ērģeļu remonts tika pabeigts. Kopumā tas izmaksājis 600 Alberta dālderu. Zibens iznīcināto prospekta kokgriezumu vietā radīja jaunus, krāsojumu pieskaņojot iepriekšējam. Uzstādīja arī jaunas ērģeles.

Nepilnus 20 gadus vēlāk, beidzoties Ziemeļu karam, no 1720. līdz 1721.gadam Rīgas Domā notika plaši remontdarbi. Apgleznoja balkona margas un rekonstruēja viena rātskunga statueti. Ērģeļu prospektu nokrāsoja zilā krāsā un papildināja ar četriem lieliem izteiksmīgiem kokgriezumiem. Tādējādi prospekts ieguva tagad pazīstamo barokālo raksturu. Tomēr sekoja vēl vairāki zibens spērieni, jo tolaik vēl nebija izgudroti zibens novedēji, pa cauro jumtu telpās tecēja ūdens, un Doma ērģeļu stāvoklis strauji pasliktinājās.

Jau 1773.gadā ērģelnieks Leberehts Cimmermanis žēlojās par to, ka instrumentam nepieciešams kapitālais remonts. Tā paša gada 18.martā Rīgā no Halles ieradās ērģeļbūvētājs Heinrihs Andreass Konciuss, ar kuru noslēdza līgumu par ērģeļu kapitālo remontu. Atlīdzībā viņš saņēma 2000 valsts dālderus. Tolaik ievērojamas pārmaiņas skāra arī ērģeļu prospekta vizuālo tēlu. Tika uzbūvēti simetriski un kompozīcijai pieskaņoti sānu stabuļu torņi, prospekta augšdaļā starp centrālo un malējiem torņiem parādījās divas oberverka piebūves.

Iepriekšējā būvniecības periodā oberverkam pievienotos barokālos prospekta sānu rotājumus noņēma, saīsināja un ievietoja virs spēles galda. Jaunās prospekta detaļas nokrāsoja zilos toņos, lai pieskaņotu senākajā noformējumā redzamajam marmorējumam. Darbi tika pabeigti 1776.gadā.

Gandrīz visas esošās Rīgas Doma ērģeļu prospekta detaļas ir tapušas četru jau minēto būvniecības periodu laikā.

Latviešu ērģeļmūzika tā pa īstam sāka attīstīties tikai tad, kad Rīgas Domā 20.gadsimta 30.gados pie ērģelēm sēdās ērģelnieks, improvizators un komponists Alfrēds Kalniņš.

Savukārt īsts ērģeļmūzikas uzplaukums Latvijā sākās, kad Rīgas Doms kļuva par koncertzāli pagājušā gadsimta 60.gados. Vērienīgi ērģeļmūzikas koncerti un festivāli šeit norisinājās arī pēc tam, kad pagājušā gadsimta 90.gados Doms atkal primāri atgriezās baznīcas statusā.