Autobusos Maskava-Rīga pieķer nacionālajai drošībai bīstamas personas

Valsts Robežsardze, Valsts Drošības dienests un “Ecolines” strādājot ciešā sazobē, lai starp regulāro pārvadājumu pasažieriem jau laikus identificētu potenciālā riska radītājus. Pērn Terehovas robežpunktā liedza Latvijā ieceļot 1237 personām no trešajām valstīm un ceturtdaļa par risku nacionālajai drošībai. Un daļa no tiem tiešām braukusi ar pasažieru autobusiem. Tie bijuši galvenokārt Krievijas federācijas un Baltkrievijas pilsoņi.

"Iekšējā drošība ir ļoti aktuāls jautājums. Trešo valstu pilsoņiem, kurus saskata par draudu nacionālajai drošībai, atsaka ieceļošanu. Pagājušajā gadā tādas bija ap 300 personu, kas varēja apdraudēt mūsu drošību. Šogad līdz šim nav fiksēti šādi gadījumi." – 360TV ZIŅneši stāsta Valsts Robežsardzes Terehovas RKP priekšnieks Aleksejs Kakaulins.

Latvijā pērn neesot centušies iekļūt civilajās drēbēs tērpti kaujinieki, algotņi. Kas tad būtu bijuši šie potenciālie citi riski nacionālajai drošībai, Valsts drošības dienests atbildes raidījumam nesniedza. Tikmēr Terahovas robežpunkta priekšnieks atklāj, ka tie nav tikai vīrieši.

"Ir arī sievietes. Vecums no 18 līdz 50 gadiem. Ir gadījumi, kad 60 gadīgiem ir atteikta ieceļošana, saskatot draudus nacionālajai drošībai," saka Kakaulins.

Valsts Robežsardzei esot laba sadarbība ar pārvadātāju. Līdz ar to par aizdomīgām personām viņi jau iepriekš saņem informāciju. Līdzko autobuss Maskava-Rīga iebrauc Latvijā, pilnīgi katru pasažieri pārbaudot, arī viņa gabāžu.

Aleksejs Kakaulins, Valsts Robežsardzes Terehovas RKP priekšnieks: "Robežsargs iekāpj katrā autobusā un individuāli pārbauda katru personu. Paņem no katras personas dokumentu un veic intervēšanu, profilēšanu. Ja robežsargam rodas aizdomas, ka cilvēks kaut ko slēpj vai nerunā taisnību, vai mēģina maldināt par ieceļošanas mērķi, tad ir pamats izsaukt personu uz padziļinātu pārbaudi."

Ja jau pasažieru pārvadājumi ar autobusu uz un no Krievijas ietver vairākus riskus, tad kāpēc vispār šie braucieni tiek atļauti? Par starptautisko pārvadājumu licencēšanu atbildīgajā Autotransporta direkcijā norāda, ka kopā ar Satiksmes ministrijas ekspertiem bijušas diskusijas.

"Atziņa ir tāda, ka tieši regulārie pārvadājumi ir labāk kontrolējami un arī no drošības viedokļa ar mazākiem riskiem, salīdzinājumā ar neregulārajiem pārvadājumiem. Jāņem vērā, ka nav uzlikti liegumi šādiem pasažieru regulārajiem pārvadājumiem," 

skaidro Indra Gromule, Autotransporta direkcijas Starptautisko pārvadājumu daļas vadītāja.

Ja pat Latvija vienpersoniski lemtu liegt privātpersonu pārvietošanos pāri robežai ar Krieviju, tas mērķi nesasniegtu. Cilvēki ceļotu uz un no Krievijas caur Igauniju. Tad vajadzētu būt vienotam lēmumam ar Igauniju.

Valsts drošības dienesta vērtējumā jebkāda veida braucieni uz Krieviju un Baltkrieviju ir saistīti ar paaugstinātiem riskiem mūsu valsts iedzīvotājiem. Liels risks - būt nepatiesi apsūdzētiem likumu pārkāpumos. Pret atbrīvošanu - jāsadarbojas ar specdienestiem.

"Šo valstu specdienestiem ir plašas iespējas vervēt Latvijas iedzīvotājus. Krievijas un Baltkrievijas specdienesti veic pastiprinātas ārvalstnieku pārbaudes un iztaujāšanas, kā arī cenšas piekļūt personu elektroniskajām ierīcēm, lai no tām izgūtu informāciju.

Līdz ar to VDD rekomendē Latvijas iedzīvotājiem būt piesardzīgiem, nonākot saskarē ar jebkurām Krievijas un Baltkrievijas valsts un pašvaldību iestādēm," – atbildē "360TV ZIŅnešiem" raksta Valsts Drošības dienests.

Savukārt Ārlietu ministrija vairākkārt ir izteikusi brīdinājumu Latvijas uzņēmējiem par sankciju, drošības un reputācijas riskiem, uzturot sadarbību ar agresorvalsti.

“Kāda reputācija? Mēs ar viņiem nesadarbojamies. Mēs iebraucam un izbraucam. Tas ir tas pats, kas jautāt – kāpēc Latvijas vēstniecība ir Krievijā. Lielākā pasažieru, kas brauc no Krievijas un uz Krieviju, ir Ukrainas pilsoņi. Mēs esam uzņēmēji. Kamēr cilvēkiem šis pakalpojums ir vajadzīgs, tiktāl tas notiks,” uz ministrijas repliku atbild “Ecolines” vadītājs Andris Podgornijs.