Kūdra kā resurss. Kāpēc pilnībā izmantot tās sniegtās iespējas? (1)

Purvi un kūdra

Valsts īpašumā ir 93% Latvijas purvu, savukārt 58% no valstij piederošajiem kūdras purviem apsaimnieko LVM. Pēc kūdras eksporta apjomiem Latvija ir pasaules līdere, taču pēc vērtības ieņem otro vietu aiz Kanādas. Eiropas tirgū Latvijā iegūtā kūdra veido 30% no kopējā tirgus piedāvājuma.

Jaunākie zinātniskie pētījumi apliecina, ka kūdras resursi atjaunojas lielākā mērā nekā tiek izstrādāti: 2–3 mm pieaugums gadā. No viena kubikmetra kūdras substrāta var izaudzēt 6000 meža stādu vai 7000 dārzeņu stādu, tā palielinot pievienoto vērtību kūdras resursiem.

Vērtīgs resurss

LVM norāda, ka par kūdras izmantošanu ir divējādi viedokļi, to saucot gan par atjaunojamo, gan neatjaunojamo resursu. Kūdra ir organisks iezis, kurš veidojies paaugstināta mitruma un skābekļa nepietiekamības apstākļos, sadaloties purva augiem. Varētu teikt, ka kūdra ir dabas resurss, kas atjaunojas lēni, tomēr purvs pēc ieguves pabeigšanas sākotnējā stāvoklī neatjaunosies viena cilvēka dzīves laikā.

Vaicājot, kāpēc dārzkopjiem būtu jāizmanto kūdra, Ansone saka: "Vairāk izmantojot Latvijā ražotus kūdras substrātus, ir iespēja attīstīt vietējo dārzkopības nozari. Pievienojot dabiskai kūdrai dažādas papildvielas, top kūdras substrāts, kas ir piemērots dažādu stādu un dārzeņu efektīvai audzēšanai, piemēram, koku, tomātu un puķu stādiem.

Augu audzēšanai vislabāk ir izmantot kūdras substrātus, jo tajos ir augiem atbilstošs bakteriālais stāvoklis un mikroelementi.

Ja tiek izmantoti kūdras substrāti, augu audzēšanas procesā ir vieglāk nodrošināt augam nepieciešamo mitruma līmeni. Kūdras substrātu dažādo īpašību kopums ir labākais un ilgtspējīgākais risinājums stādu audzētājiem. Kūdras substrāti pēc to izmantošanas ir pārstrādājami un neveido atkritumus."

Latvijā ir pietiekami daudz kūdras

Aktuāls jautājums pēdējo gadu laikā ir bijis par to, vai Latvija spēj nodrošināt sevi ar kūdru un tās substrātiem. Uz to Ansone norāda: "Latvijā ir tik daudz kūdras, ka spējam nodrošināt ne tikai savas valsts, bet arī vēl citu valstu vajadzības.

Latvijas kūdras īpašību dēļ tā ir viena no labākajām, ko izmantot substrātu ražošanai dārzkopības nozarei. Valstī kopumā ir vairāk nekā 5000 kūdras atradņu, rūpnieciskā ieguve notiek 4% no kūdras atradņu teritorijas. Kūdra ilgā laikā veidojas no augu daļām, tā lēni atjaunojas. Kopumā Latvijā kūdra ir pieaugoša apjomā – tā atjaunojas vairāk, nekā mēs iegūstam."

Latvija kūdru eksportē pārsvarā uz Eiropas valstīm. Eksperte norāda, ka “Zaļā darījuma” ietvaros Eiropas valstu pārstāvji aicina meklēt alternatīvus risinājumus kūdras izmantošanai.

"Šobrīd pieejamie alternatīvie risinājumi ir akmens vate, kas ir pielāgota dārzkopībai, bet jārēķinās, ka tā pēc izmantošanas nonāk atkritumos - to nevar atkārtoti izmantot vai iestrādāt augsnē. Vēl alternatīvs risinājums ir kokosa šķiedras vai koksnes šķiedra. Jārēķinās, ka kokosa šķiedra tiek importēta no citām valstīm. Līdz ar stādiem nonākot Latvijas augsnēs, kokosa šķiedra var būtiski ietekmēt apkārtējo vidi.

Zinātnieki konferencēs par kokosa šķiedru apgalvo, ka nav pietiekami izpētīta tās ietekme uz vidi. Kas būtu, ja kokosa šķiedras substrāti ar meža stādiem nonāktu mežā? Tā drosmīgi un skaidri teikt, ka bez papildu pētījumiem un ietekmes izvērtēšanas tā būtu piemērota, es neuzņemtos. Lai to atzītu kā alternatīvu risinājumu, ir jāveic ilglaicīgi pētījumi," saka Ansone.

Savukārt par koksnes šķiedru eksperte saka, ka stādi tiek baroti ar papildu piedevām un augšanas stimulatoriem, piemēram, tā rezultātā, ja substrātā ir kārklu koksnes šķiedras, tās veido atvases. "Pagaidām šie alternatīvie risinājumi ir nepietiekami izpētīti,” viņa uzsver.

Mīts - Latvijā drīzumā visa kūdra būs izrakta?

Latvijā kūdra ir un būs vēl ļoti ilgi, to veicina mūsu daba un laikapstākļi. Ansone aicina izprast, kas notiek kūdras ieguves un izmantošanas procesos.

"Piemēram, LVM informē sabiedrību par to, kas notiek Latvijas valsts mežos, tajā skaitā arī kūdras ieguves vietās un purvos. Šobrīd meklējam labākos un piemērotākos kūdras ieguves vietu rekultivācijas risinājumus.

Bažas par kūdras nozari pastāv, jo ne vienmēr politiski lēmumi balstās uz zinātnieku sacīto. Piemēram, Īrijā pieņēma lēmumu, kūdras ieguvi apturēt, bet tad, kad sēņu audzētājiem vairs nebija piemērotu substrātu, lai audzētu sēnes, nācās atgriezties atpakaļ pie kūdras ieguves.

Cilvēku skaits pasaulē pieaug, līdz ar to pieaug arī pieprasījums pēc pārtikas, bet zemes ir tik, cik ir, un izmantojamā zemes platība lauksaimniecībai nepaliek lielāka, tāpēc teritorija, kurā izaudzēt pārtiku, ir ierobežota," viņa saka.

Tas liecina, ka kūdra ir nozīmīgs dabas resurss arī lauksaimniecības attīstībai, jo, attīstoties pārtikas audzēšanai siltumnīcās, kur to var izdarīt vairākos stāvos un intensīvāk, bez kvalitatīvas kūdras substrātu izmantošanas neiztiksim.

Pasaules iedzīvotāju labklājība un pieprasījums pēc kvalitatīvas pārtikas liks turpināt kūdras ieguvi un pārstrādi, līdz ar to, lai sabalansētu visas intereses, būs jādomā, kā to veikt racionālāk un efektīvāk ilgtermiņā. Viennozīmīgi palielināsies kūdras ieguves vietu rekultivācijas loma, lai kūdra būtu pieejama arī mūsu nākamajām paaudzēm."

Raksts tapis sadarbībā ar LVM.