"ViVi" padome: Elektrovilcienu radītās krīzes risināšana ir ārpus padomes funkcijām (2)

Padome par amatu atstāšanu paziņo pamatojoties uz Komerclikuma 296.panta astoto daļu.

"Škoda Vagonka elektrovilcienu radītās krīzes pārvarēšanas plānu īstenošanas atbildība sniedzas pāri AS "Pasažieru vilciens" padomes pilnvarām. Sākot ar ilgstoši novārtā atstātu dzelzceļa infrastruktūru – elektrotīkliem, sliežu ceļiem un peroniem, kas nav pielāgoti jauno elektrovilcienu izmantošanai, un turpinot ar nefunkcionējošu pasažieru apziņošanas sistēmu stacijās un uz peroniem," teica Šteins.

Viņš norādīja, ka tikai janvāra pirmajās trīs nedēļās vien jaunajiem elektrovilcieniem ir konstatēti 26 A līmeņa defekti, kuru dēļ nav pieļaujama vilcienu tālāka ekspluatācija, taču pirms elektrovilcienu laišanas tirgū tādu vilcienu atbilstību prasībām ir apliecinājusi sertificējošā institūcija.

"Pat pēc atkārtotiem pieprasījumiem netika piešķirts finansējums ritošā sastāva atjaunošanai, līdz ar to krīzes apstākļos kļūst neiespējami aizstāt defektīvos vilcienus, lai nodrošinātu pasažieru pārvadājumu funkciju izpildi noteiktajā apjomā.

Ievērojama daļa – gandrīz puse – no ritošā sastāva ir joprojām gandrīz 50 gadus veca," uzsvēra Šteins.

PV padomes locekļi uzskata, ka "Škoda Vagonka" jauno elektrovilcienu defektu radītās krīzes sekas un neērtības pasažieriem var novērst vienīgi godprātīgi sadarbojoties visām pasažieru pārvadājumu nodrošināšanā iesaistītajām institūcijām, tostarp Satiksmes ministrijai, VAS "Latvijas dzelzceļš", VSIA "Autotransporta direkcija", kā arī Valsts dzelzceļa tehniskajai inspekcijai, skaidri sadalot atbildības un godprātīgi veicot tām uzticētās funkcijas.

"Šādas sadarbības koordinēšana krīzes seku mazināšanai un novēršanai ir ārpus padomes pilnvaru tvēruma un ar tiem instrumentiem, kas ir padomes rīcībā, krīzes seku mazināšana un novēršana nav iespējama, tādēļ atkāpjamies no padomes locekļu amatiem," norāda Šteins.

AS "Pasažieru vilciens" padomes priekšsēdētājs Sandis Šteins un padomes locekle Inta Liepa amatus ieņēma kopš 2016. gada 30. decembra, savukārt padomes loceklis Imants Paeglītis kopš 2023. gada 8. maija.

Satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P) uzdevis organizēt pilna apjoma ārēju auditu, lai izvērtētu jauno pasažieru elektrovilcienu iepirkumu procesu.

Ministrs vēlas, lai tiktu vērtēta tehniskās specifikācijas sagatavošana, vilcienu pieņemšana, ekspluatācijas sākšana un iesaistīto personu atbildība.

Tāpat Briškens tviterī raksta, ka "Pasažieru vilciens" (PV) padomes locekļi "vairāk nepildīs savus amata pienākumus". Aģentūrai LETA Satiksmes ministrijā (SM) neizdevās iegūt sīkāku skaidrojumu par to, vai tas nozīmē, ka padome tiks atlaista vai atstādināta. "Galvenā prioritāte nemainīga - pēc iespējas ātrāk pārvarēt šo krīzi," tviterī uzsver satiksmes ministrs.

LETA jau vēstīja, ka pērnā gada izskaņā "Pasažieru vilciens" sāka pasažieru pārvadājumus ar jaunajiem "Škoda Vagonka" elektrovilcieniem. Pirms tam vilcieni tika ilgstoši testēti un izmēģināti uz Latvijas dzelzceļa. Neraugoties uz to, jaunos vilcienus regulāri piemeklē dažādas ķibeles, tāpēc ir būtiskas problēmas ar reisu nodrošināšanu. Piemēram, pirmdien kavējās vairāk nekā desmit vilcienu reisu gandrīz visās līnijās.

Aģentūras LETA aptaujātie valdošās koalīcijas politiķi uzskata, ka jautājumā par regulārajiem jauno elektrovilcienu kavējumiem atbildība pamatā ir jāuzņemas PV, nevis satiksmes ministram.

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) bija paudusi, ka no Briškena sagaida atbildības izvērtējumu un skaidru risinājumu pasažieru vilcienu kavējumu jautājumā.

Vaicāta, vai Briškenam būtu jāuzņemas atbildība ieilgušajā situācijā, Siliņa aģentūrai LETA sacīja vien to, ka ir pārrunājusi jautājumu ar ministru. Tagad SM uzdots veikt pilna mēroga izvērtējumu, tostarp jautājumu par atbildību.

"Ir pilnībā nepieņemami, ka Latvijas iedzīvotājiem kā "eksperimentu trusīšiem" jāstāv salā un neziņā – būs vilciens vai nebūs," atzina Siliņa.

Kā ziņots, pirmie divi Čehijas uzņēmumā "Škoda Vagonka" ražoto jauno elektrovilcienu vagoni Rīgā tika nogādāti 2022.gada jūnijā. Visus 32 elektrovilcienus PV varētu saņemt līdz 2024.gada vidum. Pēc tam kompānija plāno ieviest intervāla grafikus elektrovilcienu maršrutos. Attiecīgi darba dienu rītos un vakaros, kas tradicionāli ir noslogotākais laiks, vilcieni kursēs ik pēc 15 līdz 20 minūtēm.

Katrs elektrovilciens sastāv no četriem vagoniem. Viena elektrovilciena garums ir 109 metri. Katrā vilcienā ir sēdvietas 436 pasažieriem un stāvvietas 454 pasažieriem. Vilcienos ir viena līmeņa iekāpšana no paaugstinātajām pasažieru platformām.

Visa projekta kopējās izmaksas paredzētas 257,889 miljonu eiro apmērā.