Par vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") pārvaldībā esošās Inčukalna pazemes gāzes krātuves vadītāju ir iecelts līdzšinējais krātuves vadītāja vietnieks Mārtiņš Makars, pavēstīja kompānijas pārstāvji.
Par Inčukalna pazemes gāzes krātuves vadītāju iecelts Mārtiņš Makars
"Šobrīd svarīgākais uzdevums ir turpināt iesāktos darbus, nodrošinot dabasgāzes infrastruktūras drošību un dabasgāzes piegādes nepārtrauktību," pauž Makars.
Viņš arī atzīmē, ka noslēgumam tuvojas viens no pēdējo gadu laikā lielākajiem krātuves modernizācijas projektiem, kas pilnībā tiks pabeigts 2025.gadā. "Līdz ar to vēl šogad projekta sekmīga vadība ir viena no manām prioritātēm," min Makars.
Kompānijā informē, ka Makaram ir teju 20 gadu pieredze gāzes nozarē, strādājot Inčukalna pazemes gāzes krātuvē. 2004.gadā viņš sāka darbu kā kontrolmēraparātu tehniķis Gāzes kompresoru dienestā, vēlāk vairāku gadu garumā turpinot darbu kā inženieris. No 2014.gada līdz 2021.gadam viņš bija Gāzes atradnes dienesta vadītājs, bet no 2022.gada janvāra bija Inčukalna pazemes gāzes krātuves vadītāja vietnieks.
Jau ziņots, ka līdzšinējais Inčukalna pazemes gāzes krātuves vadītājs Rinalds Dimiņš no 2024.gada 1.janvāra sāka darbu "Conexus" valdē. Amatā Dimiņš ir iecelts uz piecu gadu termiņu.
"Conexus" valdes locekļa amatu nevar apvienot ar Inčukalna pazemes gāzes krātuves vadītāja amatu, aģentūru LETA iepriekš informēja "Conexus" pārstāvji.
Tāpat vēstīts, ka "Conexus" apgrozījums 2023.gada deviņos mēnešos bija 52,38 miljoni eiro, kas ir par 33% vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā, savukārt uzņēmuma peļņa samazinājās par 31,5% un bija 4,7 miljoni eiro.
"Conexus" ir vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operators Latvijā, kas veic krātuves infrastruktūras uzturēšanas un uzlabošanas pasākumus, realizē nepieciešamos ieguldījumus infrastruktūras attīstībā, uzrauga un kontrolē krātuves stabilitāti, kā arī atbild par krātuves jaudu rezervēšanu un pārdošanu.
"Conexus" lielākais akcionārs ir valstij piederošais "Augstsprieguma tīkls" (68,46%), kamēr 29,06% akciju pieder Japānas uzņēmuma "Marubeni" pārvaldītajam fondam "MM Capital Infrastructure Fund", bet 2,48% - pārējiem akcionāriem.