Šogad gaidāms ziemeļblāzmu kulminācijas laiks. Kāpēc tās būs tik krāšņas? (1)

Lai piepildītu sapni par ziemeļblāzmas pieredzēšanu dzīvē, daudzi līdz šim ir rūpīgi plānojuši ceļojumus uz tālākiem galamērķiem, piemēram, uz Islandi vai Norvēģijas ziemeļu galu. Taču šogad elpu aizraujošie skati varētu pārsteigt mūs tuvāk mājām. Šogad polārblāzma varētu izgaismot debesis maģiskos skatos visā Dienvideiropā. 

Kā rodas ziemeļblāzma?

Spilgtās sarkanās, zaļās un purpursarkanās krāsas debesu lentes, ko parasti dēvē par ziemeļblāzmu, rodas no daļiņām, kas pazīstamas kā Saules vējš, mijiedarbojoties ar planētas atmosfēru.

Kad šīs daļiņas sasniedz Zemi, mūsu planētas magnētiskais lauks tās novirza uz polārajiem apgabaliem. Tas nozīmē, ka ziemeļu puslodē šī parādība parasti ir redzama tikai virs polārā loka.

Kāpēc ziemeļblāzma dažkārt ir redzama arī tālāk uz dienvidiem?

Pērn polārblāzma pārsteidza arī iedzīvotājus daudzviet Eiropā, tostarp Latvijā, iekrāsojot nakts debesis purpursarkanā un zaļā krāsā.

Kā novēroja solārie fiziķi pirms krāšņajām ziemeļblāzām, uz Saules virsmas notika liels izvirdums, nākamjās dienās izraisot ģeomagnētiskās aktivitātes pieaugumu.

Polārblāzmas parasti tiek novērotas gredzenveida joslā, kas ir aptuveni 3000 kilometru plata diametrā un kuras centrā ir magnētiskais pols. Taču gredzenveida joslas paplašināšanos var izraisīt koronālās masas izgrūšana (plazmas un magnētiskā lauka izmešana no Saules ārējā atmosfēras slāņa).

Paplašināšanās rezultātā polārblāzmas tiek novērotas arī zemākos platuma grādos, ļaujot par tām priecāties pat Lielbritānijā un tālāk uz dienvidiem citviet Eiropā, kā tas notika pērn. Krāšņās debesis, ko izgaismoja ziemeļblāzmas, 2023. gadā izdevās iemūžināt fotogrāfiem arī Apūlijā Itālijā un Centrālajā Maķedonijā Grieķijas ziemeļos.

Kas ietekmē polārblāzmas toņus?

Toņi, kādos iekrāsojas debesis polārblāzmas laikā, ir atkarīgi no tā, kuras gāzes molekulas tiek skartas un kur tās atrodas atmosfērā. Dažādi enerģijas daudzumi tiek atbrīvoti kā dažādi gaismas viļņu garumi.

Skābeklis izstaro zaļo gaismu, ja tas tiek skarts aptuveni 100 kilometru attālumā no Zemes, bet 160 - 320 kilometru attālumā tas rada sarkanu polārblāzmu, kas gan ir rets skats. Slāpeklis liek debesīm mirdzēt zilā krāsā, taču, ja tas atrodas augstāk virs Zemes, tā spiedumam rodas purpursarkana nokrāsa.

Kāpēc ziemeļblāzma šogad spīd spožāk?

Ja pērn tev neizdevās izbaudīt krāšņās ziemeļblāzmas debesis, nebēdā - arī šogad ir diezgan liela iespēja, ka tās redzēsi, it īpaši martā vai oktobrī.

Iemesls tam ir Saules aktivitātes palielināšanās, kas izpaužas spožākās ziemeļblāzmās. Par Saules aktivitātes palielināšanos gan nav jāuztraucas - tā vienkārši ir daļa no zvaigznes solārā cikla.

Cikls ilgst aptuveni 11 gadus, un tas sasniegs maksimumu 2024. vai 2025. gadā. Tam tuvojoties, ir dramatiski pieaudzis Saules aktivitātes rādītājs. Tāpēc ziemeļblāzma šajā periodā izpaužas krāšņāk un spēcīgāk, nekā tā ir bijusi vismaz pēdējā dekādē.

"Apollo.lv" jau ir vēstījis par polārblāzmām, ko pērnā gada laikā, it īpaši februārī un martā, izdevās novērot arī Latvijas debesīs.