"Papardes zieds" atspēko trīs populārākos mītus, kas sabiedrībā valda par seksuālo un reproduktīvo veselību

1. Vai prezervatīvs ir kaitīgs veselībai?

Nē, nav kaitīgs ne sieviešu, ne vīriešu veselībai. Tomēr tikai 65% vīriešu uzskata, ka prezervatīvs nav kaitīgs vīriešu veselībai. Pārliecinātāki par nekaitīgumu ir vīrieši ar augstāko izglītību, augstākiem ienākumiem, strādājoši, kā arī dzīvojoši Rīgā un kuriem ir partnerattiecības.

2. Vai pirmajā reizē var iestāties grūtniecība?

Jā, var, ja netiek lietota kontracepcija. Tomēr puse aptaujāto iedzīvotāju piekrīt maldīgajam apgalvojumam, ka pirmā dzimumakta laikā grūtniecība nevar iestāties pat, ja netiek lietota kontracepcija. Turklāt ievērojamai iedzīvotāju daļai (līdz pat 65%; sevišķi vīriešiem) ir grūti noformulēt viedokli attiecībā uz apgalvojumiem par kontracepcijas metodēm vispār.

3. Vai iespējams inficēties ar HIV no kukaiņa koduma?

Nē, no kukaiņa koduma nevar inficēties ar HIV (cilvēka imūndeficīta vīruss). Tomēr 16% iedzīvotāju piekrīt apgalvojumam, ka kukaiņu kodieni var inficēt ar HIV, turklāt 35% nespēj atbildēt uz šo apgalvojumu. Tikai trešdaļai iedzīvotāju ir minimālas apmierinošas zināšanas par HIV.

Augstāk minētie dati ir no pirmā valsts finansētā un LR Veselības ministrijas (VM) pasūtītā pētījuma „Par Latvijas iedzīvotāju seksuālās un reproduktīvās veselības ietekmējošiem faktoriem un paradumiem (Rīga, 2023)”, ko īstenoja Rīgas Stradiņa universitāte sadarbībā ar SIA “TNS Latvia” ar biedrības “Papardes zieds” atbalstu. Iepriekš par SRV veikti 3 pētījumi (1997., 2003. un 2011. gadā), ko veica vadošie speciālisti nozarē sadarbībā ar VM.

”Trīs minētie mīti sniedz skaudru, bet tomēr ļoti skaidru apjausmu, cik maz patiesībā mūsu sabiedrība izprot jautājumus, kas skar seksuālo un reproduktīvo veselību,” saka Iveta Ķelle, biedrības "Papardes zieds" valdes priekšsēdētāja.

„Neskaidrības vienkāršos, bet fundamentālos jautājumos, pieņēmumi un pat klajas aplamības liecina, cik svarīgi ir valsts līmenī pievērsties skaidrojošam un izglītojošam darbam. Jo seksualitātes jautājums jau nav tikai par to, kas notiek katras ģimenes gultā, tas ir par veselīgu personību, par potenciālu, par tā attīstību un realizāciju. Par to, kāda būs mūsu sabiedrība,” piebilst Ķelle.

Vēl kāds aspekts no pētījuma – lai gan 93% respondentu vecumā no 15 līdz 64 gadiem ir seksuāli aktīvi, tikai puse Latvijas iedzīvotāju savu seksuālo un reproduktīvo veselību vērtē kā labu.

Pētījumā secināts, ka Latvijā pēdējo desmit gadu laikā pieņemti daudzi svarīgi stratēģiski un rīcības dokumenti SRV veicināšanas un saglabāšanas jomā, bet iztrūkst vienotas pieejas, regulāra monitoringa un koordinācijas to īstenošanas un efektivitātes izvērtēšanā.

„Es ļoti ceru, ka nākotnē, strādājot pie stratēģiskās vīzijas seksuālās un reproduktīvās veselības jomas pilnveidē, tas notiks jēgpilnāk, aptverot visas saistītās jomas, un sekos arī konsekventa, sistēmiska rīcība, stratēģijas ieviešot,” saka Ķelle. „Jo minētajā pētījumā ir arī virkne datos balstītu secinājumu, kur iezīmēti būtiskākie darbības virzieni. Piemēram, viens no tiem - izstrādāt dzimumizglītības standartus un mācību materiālus visām vecuma grupām, kas būtu vadlīnijas vecākiem un skolotājiem. Manuprāt, lielisks sākuma punkts, kas radīs būtisku kopējās situācijas uzlabojumu.”

Pētījums norisinājās no 2020. gada septembra līdz 2023. gada maijam. Ar nejaušas atlases palīdzību, speciāli apmācītiem intervētājiem rekrutējot iedzīvotājus viņu dzīvesvietās un izsniedzot pašaizpildes anketu latviešu vai krievu valodā, tika kopumā rekrutēti 4181 respondenti - 2014 vīrieši un 2167 sievietes.