Ar tiesas lēmumu Knoks pagaidām saglabā Rīgas pilsētas izpilddirektora padomnieka amatu

Pēc Knoka paustā viņš, nepiekrita uzteikumam un uzskatīja, ka tas ir nepamatots. Tāpēc viņš iesniedza Rīgas pilsētas tiesā prasības pieteikumu gan par uzteikuma atzīšanu par prettiesisku, gan arī lūdzis, lai tiesa pirms lietas izskatīšanas pēc būtības nosaka un piemēro Knokam pagaidu aizsardzības līdzekli un aizliedz darba devējam atbrīvot viņu no darba līdz tiesas procesa beigām.

Rīgas pilsētas izpilddirektora padomnieks atzīmē, ka tiesa šo lūgumu atzina par pamatotu un ar 19.janvāra lēmumu piemēroja viņam pagaidu aizsardzības līdzekli, aizliedzot pašvaldībai izpildīt darba uzteikumu līdz strīda izskatīšanai pēc būtības. Līdz ar to uzteikumā norādītais datums - 31.janvāris - nebūs Knoka pēdējā darba diena.

"Es turpināšu strādāt, it kā uzteikumus nemaz nebūtu bijis, līdz brīdim, kamēr tiesvedības procesa gaitā pēc būtības tiks izskatīta uzteikuma pamatotība, un līdz tam brīdim, kad kāds no tiesas spriedumiem stāsies spēkā. Darba devējs šo lēmumu nevar pārsūdzēt. Tas ir galīgs. Es faktiski netieku atlaists un juridiski netieku atbrīvots no amata. Es turpinu strādāt un vienlaikus notiek tiesvedības process par uzteikuma pamatotību," skaidroja Knoks.

Tiesā aģentūrai LETA apstiprināja, ka pēc Knoka pieteikuma ir ierosināta civillieta Rīgas pilsētas tiesā. Šajā institūcijā aģentūrai LETA arī apstiprināja, ka tiesas sēdes datums vēl nav noteikts. Vienlaikus ir pieņemts lēmums par pagaidu aizsardzības līdzekļa nodrošināšanu. Ņemot vērā, ka lēmums pieņemts slēgtā tiesas sēdē, plašāku informāciju tiesa nevarot sniegt.

Saskaņā ar likumu pagaidu aizsardzība ir uz visiem civiltiesiska rakstura strīdiem attiecināms regulējums, kura mērķis ir noregulēt strīdus tiesiskās attiecības līdz lietas galīgai izlemšanai.

LETA jau gada sākumā rakstīja, ka "funkciju pārklāšanās dēļ" no amata nolemts atbrīvot Rīgas pilsētas izpilddirektora padomnieku Knoku.

Reaģējot uz gaidāmo atlaišanu, Knoks nolēmis vērsties tiesā un "aizstāvēt savas tiesības", jo uzskata, ka viņa atbrīvošana no amata esot politiska atriebība. Knokam savulaik tika uzticēts pārbaudīt pārmetumus par iespējamu nesaimniecisku rīcību Satiksmes departamentā, kas noveda pie "Progresīvo" un "Jaunās vienotības" koalīcijas šķelšanās un Mārtiņa Staķa (P) nomaiņu ar Vilni Ķirsi (JV) Rīgas mēra amatā.

Kā aģentūrai LETA iepriekš teica pašvaldības izpilddirektors Jānis Lange, pašvaldībā noticis darbinieku funkciju izvērtējums visā centrālajā administrācijā un arī izpilddirektora birojā. Vērtējot izpilddirektora biroja darbinieku funkcijas, konstatēts, ka vienam darbiniekam tās pārklājoties ar Juridisko pārvaldi un Cilvēkresursu pārvaldi.

Pēc Langes vārdiem, 2024.gada budžeta kontekstā pašvaldībās esot liels pieprasījums pēc štata vietām, piemēram, Teritorijas labiekārtošanas pārvaldē un Apkaimju iedzīvotāju centrā, tādēļ nolemts par vienu vietu samazināt amata vietu skaitu izpilddirektora birojā. Samazināta amata vieta, kuras funkcijas pārklājušās ar citām pārvaldēm.

Lange norādīja, ka līdz ar šo lēmumu vienam darbiniekam izteikts uzteikums ar šī gada 1.februāri.

Knoks aģentūrai LETA iepriekš pauda uzskatu, ka ticis piemeklēts formāls iemesls viņa atbrīvošanai, bet tās pamatā esot atriebība par viņa darbību saistībā ar disciplinārlietu izmeklēšanu Satiksmes departamentā.

Viņaprāt, izpilddirektors Lange tikai pildot politisko uzdevumu, tādēļ Knoks pārsūdzējis lēmumu par viņa atbrīvošanu no amata Rīgas pilsētas tiesā, kā arī vērsies Valsts darba inspekcijā.

2023.gada 16.jūnijā ar izpilddirektora rīkojumu uz disciplinārlietas izmeklēšanas laiku no amata tika atstādinātas divas Satiksmes departamenta amatpersonas. Amatpersonas tika atstādinātas pēc trauksmes cēlēja ziņojuma saņemšanas, kas vēlāk tika nosaukts par anonīmu ziņojumu, un tam sekojošas dienesta pārbaudes.

Toreizējā domes vadība paziņoja, ka pārbaudes laikā esot konstatēti būtiski pārkāpumi, kas liecina par prettiesisku un nesaimniecisku rīcību departamenta veiktajos ielu asfalta seguma atjaunošanas darbos.

Disciplinārlietas izmeklēšanu veica Knoks, kurš vēlāk, izveidojot speciālu komisiju, tika atstādināts no lietas izmeklēšanas. Neoficiāli politiķi domē sprieda, ka arī "trauksmes cēlēja ziņojuma" autors esot bijis Knoks. Disciplinārlieta beidzās bez rezultāta un amatpersonas tika atjaunotas amatos. Satiksmes departamentā tika veikts audits un iespējamās pretlikumīgās darbības vērtēja arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Pārbaužu laikā tika konstatētas nepilnības, kuras tika uzdots novērst, bet KNAB krimināllietu nesāka.