Šodienas redaktors:
Pauls Jānis Siksnis
Iesūti ziņu!

Enerģētikas ministrija: enerģijas resursu cenas Baltijā ir stabilas

Elektrības skaitītājs. Ilustratīvs attēls.
Elektrības skaitītājs. Ilustratīvs attēls. Foto: Ieva Čīka/LETA

Pagājušajā nedēļā Baltijā un Ziemeļvalstīs novērotas gan kāpjošas, gan krītošas elektroenerģijas cenu tendences, taču kopumā elektroenerģijas cenas ir stabilizējušās kopš šī gada 5.janvāra, kad tās sasniedza rekorda augstu cenu līmeni, nformēja Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) pārstāvji.

Tikmēr dabasgāzes cena samazinājusies zem 30 eiro par megavatstundu (eiro/MWh), bet šķeldas cena samazinājusies par 2,7%, nokrītot līdz 26,2 eiro/MWh.

Līdz pagājušās nedēļas vidum - 16.janvārim - elektroenerģijas cenas Baltijā un Ziemeļvalstīs nedaudz pieauga, sasniedzot 148,55 eiro/MWh, tikmēr nedēļas otrajā pusē tās strauji samazinājās, nedēļas izskaņā Latvijas cenu apgabalā, nokrītot līdz 59,6 eiro/MWh.

KEM pārstāvji skaidro, ka galvenokārt tas saistīts ar nokrišņu apjoma kritumu Ziemeļvalstīs, kas turpināja pagājušajā nedēļā samazināties, tādējādi negatīvi ietekmējot ūdens pieteci, kā rezultātā visā reģionā elektroenerģijas ražošana hidroelektrostacijās samazinājās. Vienlaikus Ziemeļvalstīs vēja elektrostacijās saražotais apjoms pagājušonedēļ samazinājās par 18,8%, salīdzinot ar nedēļu iepriekš.

Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS) norāda, ka situācija elektroenerģijas tirgū stabilizējusies un atgriezusies "normas" robežās. Ministrs atzīst, ka, lai arī ļoti reti, bet diemžēl ir situācijas, kad ārējie laikapstākļi ir ārpus kontroles - bargais sals Skandināvijā, kas sasniedza pat mīnus 40 grādu atzīmi, radīja strauju elektroenerģijas patēriņa pieaugumu, vienlaikus par sliktu spēlēja neplānota elektroenerģijas ražošanas jaudu nepietiekamība vairākām vidēji lielām elektrostacijām Ziemeļvalstīs.

Melnis uzsver, ka uzdevums pašos pamatos ir veicināt ražošanas jaudu pieaugumu tepat Latvijā, ieviešot arvien zaļākus atjaunīgos risinājumus, pie kā šobrīd ministrijā arī tiek strādāts, proti, attīstot sauszemes un atkrastes vēja parkus, saules parkus, kā arī, īstenojot kombinēto enerģijas avotu (saules un vēja) elektrostaciju būvniecību Latvijā tuvā nākotnē, tādējādi virzoties uz atjaunīgo enerģijas īpatsvara palielināšanu gala patēriņā līdz pat 57%.

Tāpat Melnis uzsver Latvijas energoneatkarības nozīmi un jau sākto darbu pie Baltijas valstu sinhronizācijas ar pārējo Eiropu, kas ļaus nodrošināt atslēgšanos no Krievijas-Baltkrievijas energosistēmas, ko plānots noslēgt jau nākamajā gadā, proti, 2025.gada februārī.

Dabasgāzes cenas Eiropā samazinājās zem 30 eiro/MWh. Dabasgāzes cena TTF biržā bija 28,5 eiro/MWh. Tikmēr Eiropā dabasgāzes krātuvju piepildījums pārsniedz sezonas vidējos līmeņus, kā arī silti laika apstākļi šobrīd ierobežo cenas pieaugumu. Inčukalna krātuves piepildījums šī gada 21.janvārī sasniedz 61,5%, kas ir tuvu Eiropas krātuvju piepildījuma līmenim - 75%.

Tikmēr šķeldas cena, salīdzinot ar nedēļu iepriekš, ir samazinājusies par 2,7%, nokrītot līdz 26,2 eiro/MWh. Šķeldas cenas līmenis ir nedaudz augstāks, bet tuvu Eiropas vidējam līmenim, kas ir 21,22 eiro/MWh.

Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu