Šodienas redaktors:
Pauls Jānis Siksnis

VIDEO Zemkopības ministrs nav pildījis solījumu celt pārbaužu maksas Krievijas graudiem

Zemkopības ministrs Armands Krauze.
Zemkopības ministrs Armands Krauze. Foto: Gatis Rozenfelds, Valsts kanceleja

Eiropas Savienība sākusi apspriest jaunu sankciju paketi pret Krieviju. Kā vēsta ārvalstu mediji - to būtu jāapstiprina uz Krievijas kara Ukrainā otro gadadienu. Bet visticamāk sankcijas pret Krievijas asiņainajiem graudiem šajā sarakstā nebūs. Pagājušā pēdējos mēnešos soctīklos par graudu vešanu caur Latviju aizsākās publiskas diskusijas. Tās nonāca pat līdz Rīgas pilij, Valdībai un Saeimai. Bet risinājuma kā to ierobežot - joprojām nav, vēsta "Nekā personīga".

Šonedēļ valdībai bija jāizskata Zemkopības ministrijas gatavots informatīvais ziņojums, kur aprakstīts kā notiek Krievijas graudu imports un tranzīts caur Latviju.

Tomēr tas nenotika, jo izpētītais vēl esot jāpapildina ar papildus datiem. Nav izpildīts arī Zemkopības ministra solījums pacelt maksas par Krievijas graudu pārbaudēm un testiem, ko Armands Krauze solīja jau pagājušogad.

Decembrī Zemkopības ministrs uzstājies sanāksmē ar Eiropas kolēģiem, sakot, ka Krievijas graudu imports Eiropā jāaptur. Nākamnedēļ tas notikšot vēlreiz. Bez konkrētu lēmumu pieņemšanas.

Ja pārskatāmā nākotnē līdz tam nonāks - par graudu aizliegumu jānobalso visām dalībvalstīm. Bet, ņemot vērā, ka lētos graudus kopā ar Latviju visvairāk ieved arī Itālija, Grieķija un Spānija, valdības ministri neformālās sarunās liek noprast, ka vienprātību panākt būšot praktiski neiespējami.

Lielākie kukurūzas un kviešu importētāji:

Itālija 37 %,

Latvija 24 %,

Grieķija 22 %

Spānija 9 %

Avots: Informatīvais ziņojums “Par Krievijas lauksaimniecības un pārtikas produktu importu Latvijā”

To pagājušā gada nogalē vizītes laikā Rīgā licis noprast arī Valdis Dombrovskis. Ārlietu ministrs saka - pat ja Eiropa par to vienotos - tas prasīšot ilgu laiku.

Ar "skādi" varētu apzīmēt to, kas graudu kravu apturēšnas brīdī piemeklētu Latvijas dzelzceļu. Tas arī otro gadu pēc Ukrainas kara sākuma ir uzsēdināts uz Krievijas kravu adatas.

Asiņaino graudu imports no Krievijas Latvijā pagājušā gada 10 mēnešos bijis 3,2 reizes lielāks nekā pirms Ukrainas kara sākuma. Kopējais graudu tranzīts Latvijā no Krievijas veidoja 1,94 milj. tonnu – kas ir par 97 % vairāk nekā 2022. gadā.

Krievijas izcelsmes graudus un citus lauksaimniecības produktus Latvijas ostās pārkrauj 18 uzņēmumi. Visvairāk - 71 procents no kravām iet caur Liepājas ostu.

Lielāko daļu ved Latvijas dzelzceļa meitas kompānija LDZ Cargo. Maksa par šo kravu pārvešanu ļauj uzturēt sliežu ceļus. Ja kravas beigsies, tas būs ievērojams trieciens kompānijai un dzelzceļa infrastruktūrai.

Latvijas dzelzceļš turpina apkalpot Krievijas kravas ne tikai Latvijā. Igaunijā no Paldisku ostas tā meitas kompānija "Ldz Cargo" uz Krieviju transportē palmu eļļu.

250 tūkstošus tonnu gadā. Igaunijas Ekonomikas un Infrastruktūras ministre Riina Sikkut no 2023. gada aizliedza igauņu dzelzceļa kompānijai apkalpot Krievijas kravas. Šo nišu ieņēma "Ldz Cargo".

Satiksmes ministrs ar uzņēmuma darbību Igaunijā neesot mierā. Bet straujas kustības, apturot kādus dzelzceļa kompānijas biznesus, varot tam nodarīt graujošas finansiālās sekas. Tāpēc arī šeit jānogaida un jāplāno.

Gada nogalē Latvijas dzelzceļš no valsts vēl papildus saņēmis 10 miljonus eiro. Tā saka Kaspars Briškens. Tas esot ļāvis izmaksāt algas darbiniekiem.

Arī iepriekš valsts uzņēmumam izmaksāja vairāku desmitu miljonu lielas dotācijas, jo tam, kravu apjoma sarukuma dēļ, radās problēmas ar sliežu ceļu uzturēšanas nodrošināšanu. Neoficiāli zināms, ka iepriekš uzņēmums ministrijai lūdzis no valsts budžeta pieprasīt 40 vai pat vairāk miljonus.

Lai finanšu problēmas atrisinātu un mēģinātu izvairīties no papildus naudas lūgšanas ik pēc dažiem mēnešiem, tikšot gatavots dzelzceļa sistēmas audits. Satiksmes ministrs nesola kādu sliežu līniju slēgšanu, bet tikšot meklēts veids kā valsts uzņēmums varētu izvairīties no finanšu kraha.

Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu