Tomēr Saeimas norobežošanās no šīs vizītes saniknoja Kiršteinu, kurš apgalvo – vēl nesen brauciena organizēšanu atbalstījušas visas partijas.
Iepriekšējais Ķīnas sadarbības grupas vadītājs Krauze "de facto" norādīja, ka tā nav taisnība. "Bija uzaicinājums pagājušā gada vasarā no Ķīnas. Diemžēl es neko neorganizēju, man nācās atteikt šo braucienu, jo šādi braucieni ir jāplāno laicīgi, jāsaskaņo ar Ārlietu ministriju, jo mums Latvijā ir vienota ārpolitika un nav kaut kāda individuāla deputātu grupas, ir valsts ārpolitika.
(..) Es aprunājos ar vairākiem grupas locekļiem, bet es paudu savu viedokli, un viņi piekrita manam viedoklim, ka mēs nevaram steigties šajā jautājumā," vasaras notikumus atstāsta Krauze.
Pagājušajā rudenī, kad par grupas vadītāju kļuva Šlesers, Ķīnas regulārie centieni uzņemt viesos Latvijas politiķus guva krietni lielākus panākumus. Iespējamās politiķu un arī uzņēmēju vizītes organizēšanā iesaistījās gan Ķīnas vēstniecība, gan Šlesers.
Piemēram, Latvijas Darba devēju konfederācija pēc vēstniecības lūguma jau novembrī aptaujāja savus biedrus, taču interese par vizīti netika pausta, līdz ar to detalizētāk šādu iespēju LDDK neanalizēja.
Savukārt Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā (LTRK), kura 17 cilvēku delegāciju tomēr noorganizēja, "de facto" vispirms atbildēja, ka LTRK prezidentu Aigaru Rostovski par vizīti uzrunāja Šlesers, bet vēlāk precizēja, ka jau oktobra beigās Rostovski par to uzrunājis Ķīnas vēstnieks.
Caur Šleseru paustais Ķīnas piedāvājums vairākiem sadarbības grupas deputātiem Saeimā tomēr nešķita pieņemams. Piemēram, Andrejs Judins (JV) Šleseram atbildējis, ka uz Ķīnu nebrauks, kamēr Ukrainā turpinās karš, un tālākas komunikācijas nebija. Noraidoši bija arī citi pozīcijas deputāti. Šlesers viņus uzrunāja mutiski, un sadarbības grupas sēdē jautājums par vizīti arī nav ticis apspriests.