Latvijā septītā daļa studējošo ir ārzemnieki, bet pēc studijām šeit paliek vien retais

Rīgas Tehniskās universitātes maģistratūras students Jogešs, satikts ēdnīcā, intervijai piekrīt tūlīt. Taču, pirms runāt, uz mirkli pazūd, lai uzvilktu žaketi. Viņš Latvijā ir jau vairāk nekā četrus gadus, studē biznesa informātiku. Izvēle par labu studijām Latvijā bijusi vairāk nejaušības dēļ nekā apzināta izvēle.

"Es biju 18 gadus vecs, tajā brīdī. Man nebija vairāk informācijas par ģeogrāfiju. Un tur bija tā, ka mums Indijā ir tādas konsultācijas, ka tie uzņēmēji, kuri palīdz cilvēkiem, studentiem braukt ārpus Indijas, tajā konsultācijā viņi dod [padomu], kuras valstis varētu būt labākas.

Es pirmkārt mēģināju tikt uz Kanādu, bet man nesanāca. Varbūt tur nesanāca ar līdzekļiem, gan varbūt par IELTS punkti bija par maz, tāpēc es izvēlējos Latviju," stāsta Jogešs.

Latvijas augstskolās, sākot ar pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību līdz pat doktorantūrai, uz 2023./24. mācību gada sākumu kopumā studēja gandrīz 11 tūkstoši (10801) ārvalstu studentu, neskaitot tos, kuri šeit ir dažādu apmaiņas programmu ietvaros.

Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietnieks augstākās izglītības, zinātnes, kosmosa un inovāciju jautājumos Jānis Paiders: "Ja mēs skatāmies Latvijas ārvalstu studentu gan dinamiku, gan arī to, ka augstskolas ir spējušas piesaistīt, mēs redzam, ka tā ir ļoti liela patiesībā joma, un tas ir ļoti nozīmīgs gan augstskolām, gan arī zināmā mērā Latvijas tautsaimniecībai niša, kur mēs esam patiesībā ļoti spēcīgi."

Viņš gan norāda, ka gribētu, lai augstskolas lielāku uzsvaru liktu uz ārzemnieku piesaistīšanu maģistra un doktorantūras līmenim, kā tas ir daudzviet citur. Pie mums lielāks akcents ir uz bakalaura studijām.

Pēc ministrijas datiem, ārvalstu studenti visbiežāk izvēlējušies sociālās zinātnes, komerczinības un tiesības (4190), nākamā grupa ir veselības aprūpe un sociālā labklājība (3075) un trešā – dabaszinātnes, matemātika un informācijas tehnoloģijas (1461). Tam seko inženierzinātnes, ražošana un būvniecība (1112).

Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) piesaistīto ārvalstu studentu skaita ziņā šobrīd ir līderis. "Izvēlētās studiju programmas gan nemainās. Studenti primāri izvēlas inženierzinātnes, izvēlas datorsistēmas. Un jau pēc tam uzņēmējdarbības programmas. Tās ir tās galvenās programmas, kuras nemainīgi, nu pēdējie pieci, seši gadi šis pieprasījums nav mainījies, un arī šogad 2023./24. gadā ir tā izvēle tieši tāda pati," saka Rīgas Tehniskās Universitātes (RTU) Starptautiskās sadarbības departamenta direktore Zane Purlaura-Poriņa.

RTU uz mācību gada sākumu bija 3059 studējošie no citām valstīm. Te lielākā daļa mācās maģistratūrā.

Tam seko Rīgas Stradiņa universitāte (2775), kas ar medicīnas studiju piedāvājumu spējusi piesaistīt studentus no citām Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas valstīm – tādu ir 90 procenti.

Un trešā ir Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (1423), tālāk seko Turība (667) un Latvijas Universitāte (644).

Ja vidēji statistiski ārvalstu studenti ir ap 14 procentiem no visiem studējošiem, tad, piemēram, Turībā to ir tuvu pie 40%. Lai piesaistītu studentus, viņi izmanto arī aģentu pakalpojumus.

Augstskolas "Turība" valdes priekšsēdētājs Imants Bergs: "Tā stratēģija tika būvēta pamazām, pa vienai valstij attīstām, lai ieinteresētu braukt studēt. Tas ir ilgs process. Lai tā plūsma kaut kāda parādītos, tie ir 4-5 gadi. Jo studēt gribētāji izvēlas ne tikai augstskolu programmas un viss, kas ap to, bet viņi izvēlas valstis, uz kurieni viņi brauc."

Universitāšu sniegtie dati liecina, ka vairumu studentu no Zviedrijas, Vācijas, Somijas, Norvēģijas un Itālijas šeit ieinteresējušas medicīnas studijas. Turklāt studenti no Vācijas mēdz atgriezties dzimtenē un turpināt studijas tur, tiklīdz rodas tāda iespēja.

"Turības" studentei Oksanai no Kijivas Ukrainā izvēle par labu Latvijai bijusi mērķtiecīga, un viņa te vēlas palikt arī pēc studiju beigšanas. "Patiesībā pirmais iemesls ir sports. Es nodarbojos ar sportu, un šeit man bija daudz iespēju turpināt to darīt. Otrais iemesls ir universitāte.

Kā jau teicu iepriekš, man bija ļoti svarīgi ne tikai iegūt teorētiskās zināšanas, bet arī pieredzi, un pēdējais - es gribēju redzēt Latviju - lai aizbrauktu uz dažādām pilsētām, un tā bija vienkārši personīga interese. (..) Es centos izvēlēties valsti no sirds, tā nu sanāca, ka esmu šeit."

Pilsonības un migrācijas lietu (PMLP) pārvaldē norāda, ka Latvijā ik gadu paliek aptuveni piecsimt, sešsimt absolventu, no tiem lielai daļai tas saistīts ar privātiem iemesliem. Vēl daļa atraduši darbu šeit, bet daļa prasa pagarināt uzturēšanās atļauju, lai varētu meklēt darbu Latvijā.

Jašvants Latvijā pabeidzis viesmīlības studijas. Tagad trešo gadu strādā “Turībā” kā Erasmus programmas koordinators. Taču vēl nevar pateikt, vai arī tālāku nākotni saistīs ar Latviju.

"Es esmu jauns, es nezinu tagad. Bet man patīk Latvijā. Es gribu dzīvot šeit, ir skaisti šeit. Man nav tāds konkrēts piecu gadu plāns, ko es ….".

Jaunieši pēc studiju pabeigšanas izvēli izdara par labu ne vien pārticīgākām valstīm, bet arī tām, kuru valodās spēj sazināties. RTU 3.kursa students Šubhs uz jautājumu, vai pēc studijām plāno palikt Latvijā, atbild: "Es par to neesmu pārliecināts. Es neko nevaru vēl par to pateikt. Godīgi sakot, nemelošu, ir diezgan grūti dzīvot valstī, kurā tu nezini valodu. Tāpēc ir labāk dzīvot valstī, kurā vari runāt angliski. Vismaz man tas ir vieglāk. Es, iespējams, meklēšu angļu valodā runājošu valsti."

Jau pieminētais Jogešs paralēli mācībām jau strādā kādā kuģniecības kompānijā loģistikas jomā. Taču, lai arī tekoši runā latviski, šeit palikt neplāno: "Lieta ir tāda, ka es esmu no Indijas un Jūs ziniet ka Indijā ir, man liekas, ka 1,3 miljardi cilvēku, nevis miljoni, bet miljardi.

Un man visu laiku interesējis dzīvot tādā valstī, kur ir daudz iedzīvotāju, jo daudz iedzīvotāju nozīmē daudz iespēju. Ja mēs taisām kaut kādu biznesu, mums būtu daudz cilvēki, kuri var lietot mūsu pakalpojumu vai mūsu servisu."

RTU, kas arī pati nodarbina bijušos studentus vēlētos, lai Latvijā paliktu vairāk labi izglītoto jauniešu. Tādēļ arī sākts dialogs ar darba devējiem par šo tēmu. "Es domāju, ka mēs virzāmies kopā ar darba devējiem tajā virzienā, lai kļūtu atvērtāki ārvalstnieku nodarbinātībai, saprastu ar to saistītos kultūras atšķirības vai atšķirīgās vajadzības, tomēr un kad ir jābūt tādam piedāvājumam un studenti arī ieinteresētos šeit un paliktu.

Ir jāveic arī tāds tīri skaidrojošais darbs pašiem studentiem, kādas ir iespējas, jo ir daudz dažādu citu piedāvājumu. Varbūt citas Eiropas valstis ir aktīvākas, mēs vienkārši arī šajā plāksnē varētu būt aktīvāki," saka RTU Starptautiskās sadarbības departamenta direktore Zane Purlaura-Poriņa.

Lai arī plānošanas dokumentos ne reizi vien norādīts uz to, ka šeit esošie ārvalstu studenti varētu būt augsti kvalificēta darbaspēka resurss, taču praktiskā puse šim nav sekojusi.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS): “Tur jābūt attiecīgai politikai, lai novērstu kaut kāda veida administratīvus šķēršļus, ja tādi ir, kas to neļauj darīt. Tur jāveido tāda veida politika.

Šobrīd šim jautājumam mēs vispār neesam pieskārušies, mēs esam daudz runājuši par zemeņu lasītājiem, bet mēs esam pārāk maz runājuši par tiešām cilvēkiem, kas ieguvusi bakalaura, maģistra grādu, kas var palīdzēt sakārtot veselības aprūpes sistēmu, kas var palīdzēt attīstīt ražošanas, kura ir ļoti augstu pievienoto vērtību. Mēs ļaujam šo resursu cīnīties citām valstīm, paši neiesaistīsimies, tas ir muļķīgi."

PMLP uzsver, ka darba devējam, izdarot izvēli par labu ārvalstniekam, jau tagad no procedūru viedokļa vienkāršāk ir pieaicināt šeit studijas pabeigušu jaunieti, nekā sākt procesu no nulles.

Piemēram, nav nepieciešama izziņa par sodāmību, kas ir obligāta to valstu pilsoņiem, ar kurām ir vīzu režīms. "Ja viņš ir šeit. Tātad tā procedūra ir daudz ātrāka, vienkāršāka, un es tiešām nezinu, vienīgais, kas ir - jāpierāda, ka to dara ārvalstu darbinieku vajag," saka PMLP priekšniece Maira Roze.

Augstskolu dati liecina, ka studijas ar diplomu pabeidz no aptuveni 50 līdz 80 procentiem ārvalstu studentu. Visbiežāk studijas pamet nesekmības dēļ, bieži arī pietrūkst līdzekļu, lai varētu turpināt mācīties.

Pārvaldes ieskatos, pēdējos gados augstskolas savus studentus atlasa aizvien atbildīgāk, pārbaudot gan valodas zināšanas, gan iepriekš iegūto izglītību un intervējos viņus. Līdz ar to arī kopumā problēmu ar termiņuzturēšanas atļauju saņēmējiem nav daudz.