Šodien Rīgā notiks 1991. gada barikāžu atcerei veltīti pasākumi

Pasākuma laikā plkst.10 barikāžu aizstāvju atceres dienai veltītu uzrunu teiks Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs un kopā ar Latvijas valsts augstākajām amatpersonām aizdedzinās ugunskuru.

No plkst.10.20 līdz 17 Doma laukumā jaunsargu uzraudzībā degs piemiņas ugunskurs, pie kura notiks Rīgas koru un skatītāju sadziedāšanās. Būs apskatāma 1991.gada barikāžu muzeobusa ekspozīcija, kā arī īpaša lielformāta fotogrāfiju izstāde "Dziesmotā revolūcija".

Lai palīdzētu Ukrainas karavīriem frontē, Doma laukumā notiks arī vērienīga biedrības "Tavi draugi" ierakumu sveču darbnīca. Sveces tiks nogādātas Ukrainas armijai, kur tās palīdz ukraiņu karavīriem izdzīvot ziemas aukstumā - tās ir viegli paņemt līdzi dodoties uzdevumā, tās dod siltumu un ļauj gatavot ēdienu. Viss ierakumu sveču liešanai nepieciešamais būs pieejams, apmeklētāji ir laipni aicināti arī ņemt līdzi un ziedot sveces un to atlikumus.

Visas dienas garumā paredzēta individuāla ziedu nolikšana II Meža kapos, godinot 1991.gada 20.janvārī bojā gājušos. Plkst.14 valsts amatpersonu un visas dienas garumā arī individuāli tiks nolikti ziedi pie Brīvības pieminekļa un Bastejkalnā pie bojā gājušo piemiņas akmeņiem.

Plkst.18 Rīgas domā notiks 1991.gada barikāžu atcerei veltīts koncerts "Iet un nākt".

2024.gada barikāžu aizstāvju piemiņas koncerta mākslinieciskās koncepcijas centrā ir laika tilts starp 1991.gada barikādēm un mūsdienām. Simboliskais vārdu salikums "iet un nākt" atspoguļo mūsu zemes aizstāvības laika tilta konstrukciju, kurā 1991.gadā vajadzēja iet uz barikādēm, bet 2024.gadā mēs uzdodam jautājumu, vai vajadzēs atkal nākt uz barikādēm," uzsver koncerta režisors Kārlis Anitens.

Viņš norāda, ka 1991.gada barikāžu konstrukcijas bija akmens bluķi un metāla sliežu krāvumi, bet mūslaiku barikādes esot daudz sarežģītākas konstrukcijas, kurās fiziskās matērijas vairs nav atdalāmas no virtuālām. Taču jautājuma būtību tas nemainot - vai esam gatavi atkal nākt uz barikādēm, ja tāda nepieciešamība rastos.

Minētais mākslinieciskās koncepcijas uzstādījums atspoguļosies gan koncerta muzikālajā programmā, gan scenogrāfijā, gan starptekstos, ko ieskaņos Latvijas Radio ētera personības - Māra Eglīte, kura Latvijas Radio ziņu dienestā strādāja 1991.gadā, un Ģirts Auzāns, kurš patlaban ir Latvijas Radio ziņu dienesta balss.

Saturiski koncertprogramma radīta, vienojot gan sabiedrībā labi atpazīstamus, gan teju aizmirstus darbus, kuri arī veido laika tiltu - no Barikādes pieredzējušajiem uz šajā gadsimtā dzimušajiem.

Latvijas atjaunotnes laiku pārstāvēs Mārtiņa Brauna un Raiņa poēmas "Daugava" daļas, kā arī pāris gadus iepriekš tapis un kopš tā laika neskanējušais Imanta Kalniņa dziesmu cikls ar Ojāra Vācieša vārdiem "Cements".

Gadu pēc Barikādēm dzimst nu jau atzītais komponists Jēkabs Jančevskis - no viņa spilgtā darbu klāsta šai koncertā emocionālā glezna "Poga" ar Knuta Skujenieka vārdiem. Savukārt viņa vārdabrālis, jaunais komponists Jēkabs Bernāts, uzgājis Ojāra Vācieša dzejoli "Prologs", radījis kantāti "Manā pusē", kas šajā koncertā piedzīvos pirmatskaņojumu.

Koncerta otrajā daļā divi pēdējā desmitgadē tapuši visnotaļ gaiši opusi - Raimonda Tigula oratorijas "Jūras grāmata" noslēguma daļa "Mīlestības jūra", kuras atskaņojumā piedalīsies arī pats komponists, kā arī Uģa Prauliņa balāde "Dievaines".

Koncertā piedalīsies Rīgas kamerkoris "Ave Sol", diriģenti Matīss Circenis un Jēkabs Bernāts. Soliste Annija Kristiāna Ādamsone. Piedalīsies stīgu kvartets - Marta Spārniņa, Otto Trapāns, Arigo Štrāls un Inga Ozola, muzicēs Toms Timofejevs (basģitāra/kontrabass), Kārlis Matīss Zitmanis (elektriskā ģitāra), Romāns Vendiņš un Raimonds Tiguls (taustiņinstrumenti).

Tāpat piedalīsies Aigars Reinis (ērģeles), Andis Klučnieks (flautas), saksofonisti - Arvīds Kazlausks, Rūdolfs Pēteris Rubenis un Roberts Martini, Marta Paula Pauliņa (kokles) un sitaminstrumentālisti - Mikus Bāliņš un Marta Kauliņa.

Šogad aprit 33 gadi kopš 1991.gada janvāra barikādēm, kad Latvijas neatkarības atbalstītāji nevardarbīgi aizstāvēja valsts brīvību pret militāriem uzbrukumiem un neatkarības pretiniekiem.