Magoņa krimināllieta: Osinovska aizstāvei neizdodas panākt tiesneša nomaiņu

Pieteiktais noraidījums tiesnesim Zigmundam Dunduram bija pamatots ar to, ka viņš nebija izsniedzis šīs lietas materiālus Vidzemes rajona tiesai Cēsīs, kur tiek izskatīta lieta pret Osinovskim piederošo Igaunijas uzņēmumu "Skinest Rail".

Tiesas sēdē ne Magonim, ne viņa aizstāvim Jānim Rozenbergam nebija pamata pašiem pieteikt vai pievienoties jau pieteiktajam noraidījumam.

Savukārt prokurors Māris Leja tiesas sēdē uzsvēra, ka pieteiktais noraidījums ir nepamatots pēc būtības. Osinovska aizstāves ieskatā tiesneša rīcība ar krimināllietas materiālu izsniegšanu liecina par neobjektivitāti pret Osinovski.

Leja uzsvēra, ka nav pamata tiesnesi uzskatīt par neobjektīvu, jo šādas šaubas nav pamatojamas ar personas subjektīvu viedokli, bet jānorāda konkrēti fakti, kas var radīt šaubas par tiesneša objektivitāti.

"Konkrētā gadījumā rīcība par kopiju izsniegšanu neliecina par ko tādu, kas varētu liecināt par tiesneša ieinteresētību vai neobjektivitāti. Šī rīcība var ietekmēt tikai Vidzemes tiesā izskatāmās lietas rezultātu, nevis šīs tiesas rezultātu," teica Leja.

Prokurors piebilda, ka tikai nepiekrišana tiesneša procesuālajiem lēmumiem nav iemesls apšaubīt viņa objektivitāti. Pat ja prezumē, ka tiesnesis pieļāvis kādas procesuālas kļūdas, tas nav pamats noraidījumam, uzsvēra Leja.

Vidzemes rajona tiesa iepriekš abus apsūdzētos pilnībā attaisnoja, taču prokuratūra par šo spriedumu iesniedza apelācijas protestu.

Apsūdzības pamatā Magonim bija divu darbību kopums, proti, prokuratūra uzskatīja, ka viņam 2015.gada vasarā nodota nauda, lai sekmētu, ka "LDz" meitas sabiedrība SIA "LDz Ritošā sastāva serviss" iepirktu no uzņēmējam Osinovskim piederošās AS "Skinest Rail" četras dīzeļlokomotīves.

Tāpat prokuratūra uzskata, ka Magonis apsolījis tikties ar toreizējo "Krievijas dzelzceļa" prezidentu Vladimiru Jakuņinu un panākt labvēlīga lēmuma pieņemšanu Osinovska interesēs, proti, lai Krievijas lokomotīves tiktu remontētas Daugavpils rūpnīcā. Kopējā kukuļa summa bijusi aptuveni pusmiljons eiro, uzskatīja prokuratūra.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) Magoni aizturēja 2015.gada 6.augustā.

Pirmās instances tiesā prokuratūra bija lūgusi tiesu abiem apsūdzētajiem piemērot četrus gadus ilgus cietumsodus. Prokuratūra Magonim prasīja piemērot arī mantas konfiskāciju, atņemot tiesības ieņemt valdes locekļa amatus valsts un pašvaldības kapitālsabiedrībās uz pieciem gadiem. Savukārt Osinovskim nekādi papildsodi netika prasīti.

Tāpat prokuratūra lūdza atzīt 499 500 eiro, kas tika konfiscēti, abus aizturot, par noziedzīgi iegūtu mantu un konfiscēt valsts labā.

Tiesa abus apsūdzētos attaisnoja.

Lietu izskatījis tiesnesis Kārlis Jansons, kurš pēc sprieduma norādīja, ka Magoņa kompetencē nebija nodarboties ar lokomotīvju iepirkšanu, jo šim nolūkam pastāv "LDz" meitasuzņēmums "LDz ritošā sastāva serviss", kas pats labi ticis galā ar četru lokomotīvju iepirkumu arī bez Magoņa iesaistīšanās.

Attiecībā par otru Magoņa apsūdzības daļu tiesa konstatējusi, ka Magonis nav ticies ar "Krievijas dzelzceļa" vadītājiem kā Latvijas valsts amatpersona, bet gan tāpēc, ka viņam bijušas personīgas un draudzīgas attiecības ar "Krievijas dzelzceļa" vadošajām amatpersonām, norādīja Jansons.

Magoņa aktivitātes "Krievijas dzelzceļā" nekādā veidā nav bijušais saistītas ar viņa dienesta pienākumiem, vērtē tiesnesis. Magoņa dienesta pienākumos neietilpa rūpēties par Osinovska biznesa interesēm un Osinovskis esot devis naudu Magonim kā privātpersonai par viņa interešu lobēšanu "Krievijas dzelzceļā". Līdz ar to nav konstatēts nozieguma sastāvs nevienam no abiem apsūdzētajiem inkriminētajiem noziegumiem, ir pārliecināts tiesnesis.

Ņemot vērā minēto Jansons norāda, ka prokuratūra tomēr nav savākusi pietiekamu daudzumu pierādījumu izvirzītajās apsūdzībās.

Paši apsūdzētie apsūdzības neatzina. Igaunijas miljonārs Osinovskis vainu viņam inkriminētajā korupcijas noziegumā neatzīst, lai gan nenoliedz, ka devis naudu Magonim, bet norāda, ka tā ir bijusi domāta citam mērķim.