"Laime ir kā putniņš – kā skaļāk pateiksi, tā aizlidos. Ir labi. Labi ir tad, kad esi gandarīts. Esmu gandarīts, ka varu šeit dzīvot," saka latviešu kinorežisors, aktieris, rakstnieks, gleznotājs, publicists un sabiedriskais darbinieks Jānis Streičs. Intervijā "Apollo.lv" Streičs atklāj vairākus interesantus pieredzes stāstus par bērnību, karjeru un ģimeni.

Tēvu atņēma sešu gadu vecumā, māti zaudēju, kad man bija 11. Viņa bija tāda, kā tagad mana meita Viktorija pēc dabas, atraisītības, talantiem un pēc izskata, tikai krietni jaunāka, jo mira 33 gadu vecumā.

Patiesībā tika nogalināta, jo Daugavpils slimnīcas galvenais ķirurgs, kas vakarā viņu pēc ilga mokoša 60 kilometrus gara ceļa bija pieņēmis, patiesībā bija ne diplomētais ārsts, bet bijušais slimnīcas elektriķis.

Komentāri
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp