Iedzīvotāji no saviem līdzekļiem sedz aptuveni pusi no kopējā zāļu patēriņa gadā, un lielāko daļu no ambulatori lietotajām zālēm.
Iedzīvotāju kopējos tēriņus zālēm veido 255,81 miljoni eiro bez PVN par recepšu zālēm, kas nav iekļautas kompensējamo zāļu sarakstā, 28,94 miljoni eiro bez PVN par pacienta līdzmaksājumu par kompensējamām zālēm un 85,56 miljoni eiro bez PVN par bezrecepšu zālēm.
Zāļu iegādes kompensācijas apmērs ir atkarīgs no diagnozes un ir noteikts 50%, 75% vai 100% apmērā.
Izdevumi par zālēm, kas nav iekļautas kompensējamo zāļu sarakstā vai iekļautas citu diagnožu gadījumā, pacientiem jāsedz no saviem līdzekļiem.
Tikmēr Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un Latvijas Farmaceitiskās aprūpes asociācijas pārstāvji valdības sēdē turpināja kritizēt VM izstrādāto informatīvo ziņojumu par zāļu finansiālo pieejamību.
Uzņēmēju pārstāvji atkārtoja jau iepriekš izskanējušos argumentus, ka esot jāsamazina pievienotās vērtības nodoklis (PVN) zālēm un ka valstij finansiāli jāatbalsta nozares dalībnieki, kas darbojas mazāk apdzīvotos reģionos, proti, mazās aptiekas. Asociācijas izpilddirektore Kristīne Jučkoviča sacīja, ka 20% samazinājums zāļu cenām ir "cēls, bet neiespējams mērķis". Lai to sasniegtu, ārvalstu ražotājiem būtu jāsamazina cena, un valstij jāsamazina PVN, bet neviena no pusēm to negrasoties darīt. Savukārt kompensējamo zāļu saraksta paplašināšana, pēc viņas teiktā, ir samērā sarežģīts process, līdz ar to tas arī nedošot ātru, iedzīvotājiem redzamu rezultātu.
Savukārt veselības ministrs Hosams Abu Meri sēdes laikā vairākkārt uzsvēra, ka šajā jautājumā ir vairākas ieinteresētās puses, un lai atrastu kompromisu, visiem ir jāstrādā atklāti un "jānāk pretī".