"Iedomāta situācija." Sārts komentē Vācijas ministrijas dokumentu par scenāriju Krievijas uzbrukumam NATO (12)

""Bild" rīcībā ir nonācis mācību scenārijs, kas vienmēr ir iedomāta situācija, lai pārbaudītu militārās spējas vienā vai otrā jomā. Kādreiz scenāriji bija pilnīgi fiktīvi, ar neesošām valstīm un ģeogrāfijām. Tagad vairāk tiek piemērotas esošas valstis un ģeogrāfijas," raksta Sārts. "Šī nav slepena izlūkdienestu analīze, kas prognozē situācijas attīstību!"

Šī nav slepena izlūkdienestu analīze, kas prognozē situācijas attīstību!

— Jānis Sārts (@janis_sarts) January 15, 2024

Sārts aģentūrai LETA pauda, ka mācību scenārijos primārais ir tas, ko plānots trenēt un attīstīt. Piedāvātajiem laika rāmjiem un notikumu attīstībai uzmanība nav jāpievērš, jo tie ir saskaņoti nevis ar reālām prognozēm, bet ar laiku, kad mācības notiks un to, kādā veidā apgūt konkrētās prasmes.

"Mācībās tiek trenētas spējas kaut ko darīt. Trīs dažādos scenārijos var tikt pielietotas vienas un tās pašas spējas. Piemēram, spēku pārsviešana lielā attālumā. Jebkāds slikts scenārijs mūsu reģionā prasa šo faktoru. Detaļas jeb tas, kā tu to apraksti, ir sekundāri," sacīja Sārts.

Tomēr publicētais materiāls nav palicis bez ievērības. "Stratcom" direktora ieskatā "Bild" ir "maigi dzeltenīgs medijs", un tas, ņemot vērā informatīvās telpas kontekstu, apzināti materiālu padarījis sensacionālāku, nekā tas patiesībā ir.

"Pirmkārt, Rietumu atbalsts Ukrainai ar ieročiem iet mazumā, līdz ar to vidējā termiņā iespēja negatīviem scenārijiem palielinās. Otrkārt, Krievija mēģina ietekmēt ukraiņu morāli, izplatot vēstījumu, ka Krievija uzvarēs karā un Rietumi būs nākamie. Treškārt, "klikšķu medijiem" šādi sensacionāli stāsti korelē ar peļņas apjomu. Šajā situācijā visas trīs lietas savstarpēji korelē," uzskata Sārts, vienlaikus piebilstot, ka 2024.gadā gaidāma virkne vēlēšanu, un "mūsu rokās ir iespēja ietekmēt to, vai sliktākais scenārijs vispār var notikt".

Jautāts, vai "sliktākajā scenārijā" savu lomu varētu spēlēt Suvalku koridors, kā tas piedāvāts mācību dokumentā, Sārts ir noraidošs. "Es būtu ļoti skeptisks. Suvalki bija būtiski līdz [sarunām par] Somijas un Zviedrijas iestāšanos NATO. Šobrīd koridora relatīvais svarīgums nav pazudis, bet ir samazinājies," sacīja Sārts.

Uz publicēto rakstu reaģējusi arī Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstniece Baiba Braže. Viņa uzsver, ka "Bild" publicētā informācija ir "viltus ziņas".

"Haoss radīts pamatīgs. Kāds "it kā" nopludinājis NATO lielo "mācību" scenāriju (..) NATO nekad nekomentē nelegāli iegūtus dokumentus.

NATO ir aizsardzības Alianse – mācības notiek ik dienas. Šogad – lielās "Steadfast Defender" mācības," skaidro Braže.

Jau ziņots, ka vācu tabloīds "Bild" publicēja ziņu, ka NATO gatavojas iespējamajam Krievijas uzbrukumam alianses austrumu flangam, pamatojoties uz slepenu dokumentu. 

Vācijas Aizsardzības ministrijas dokumentā izklāstīts iespējamais scenārijs konfliktam starp Krieviju un NATO, kas kulmināciju sasniegtu 2025. gadā.

Izstrādātais scenārijs paredzēts plašākajām NATO mācībām kopš Aukstā kara beigām, kuras šogad paredzēts rīkot Baltijas reģionā.

Drošības apsvērumu dēļ "Bild" nav atklājis visu dokumentā esošo informāciju par paredzēto NATO karaspēka pārvietošanos un iesaistīto karavīru skaitu.

Saskaņa ar dokumentā izklāstīto scenāriju 2024. gada februārī Krievija īsteno vēl vieni mobilizāciju, iesaucot 200 000 vīru. Pēc tam pavasarī sākas jauns uzbrukums Ukrainas frontē.

Ukraiņiem nesaņemot pietiekamu Rietumu palīdzību, saskaņā ar scenāriju krievi līdz jūnijam sakauj Ukrainas armiju.

Pēc tam jūlijā krievi sāk uzbrukumu Rietumiem, izmantojot kiberuzbrukumus un citas hibrīdkara metodes, kas pamatā tiek vērstas pret Baltijas valstīm.

Reaģējot uz Baltijas valstīs izraisītajām etniskajām sadursmēm, Krievija septembrī savā teritorijā un Baltkrievijā organizē liela mēroga manevrus, kuros piedalās 50 000 karavīru.

Saskaņā ar izklāstīto scenāriju tālāka eskalācija notiek oktobrī, Krievijai Kēnigsbergas (Karaļauču) apgabalā izvietojot papildu karaspēka kontingentu un vidēja darbības rādiusa raķetes.

Decembrī Suvalku koridorā tiek izprovocēts "robežkonflikts" un "nekārtības ar daudziem upuriem".

Dokumentā izklāstītais scenārijs paredz, ka brīdi, kad ASV pēc novembrī notikušajām prezidenta vēlēšanām, iespējams, palikušas bez faktiska līdera, Krievija izmanto, lai organizētu iebrukumu NATO teritorijā pēc tā paša scenārija, kādu tā izmantoja 2014. gadā pret Ukrainu.

Saskaņā ar dokumentā izklāstīto scenāriju 2025. gada janvārī pēc Baltijas valstu un Polijas pieprasījuma tiek sasaukta NATO padomes sēde, kurā tās paziņo par pieaugušo apdraudējumu no Krievijas puses.

2025. gada maijā NATO izlemj par atturēšanas pasākumiem un "X dienā" nosūta uz alianses austrumu flangu 300 000 vīru lielu kontingentu, lai novērstu iespējamo krievu uzbrukumu Suvalku koridoram no Kēnigsbergas (Karaļaučiem) un Baltkrievijas.

Izklāstītais scenārijs beidzas mēnesi pēc "X dienas", taču dokumentā nav teikts, vai saskaņā ar scenāriju NATO izdodas Krieviju atturēt no uzbrukuma.