/nginx/o/2024/01/14/15830092t1h18e3.png)
Pamatojot ar funkciju dublēšanos un līdzekļu taupīšanu, no darba atlaiž Rīgas izpilddirektora juridisko padomnieku Māri Knoku. Viņš nav ierindas darbinieks. TV3 raidījums "Nekā personīga" noskaidrojis, ka Knoks pirmais uzdrošinājās apšaubīt, vai par dārgo ielu uzturēšanas līgumu rīdzinieki krietni nepārmaksā un kā notiek šī līguma darbu kontrole.
Ierēdņu atbildības izvērtēšanā pieredzējušo juristu Māri Knoku darbā pašvaldībā uzaicināja bijušais Rīgas mērs Mārtiņš Staķis. Knoka amata pienākumos bija vadīt sarežģītas reorganizācijas un veikt dienesta pārbaudes. Skaļākās no tām šo trīs gadu laikā saistītas ar kādreizējā Satiksmes departamenta direktora Vitālija Reinbaha un bijušā Mājokļu un vides departamenta direktora Anatolija Aļeksejenko atlaišanu.
Gada nogalē Knoks pats saņēmis uzteikumu. Viņa pēdējā darba diena -31.janvāris. Izpilddirektors Jānis Lange raksta, ka viņam juridiskos padomus vairs nevajadzēs, Knoka amats tiekot likvidēts, ievērojot Rīgas domes priekšsēdētāja Viļņa Ķirša uzdevumu taupīt līdzekļus. Pārskatot pienākumu dublēšanos starp 300 mt darbiniekiem Centrālajā administrācijā, atrasta iespēja likvidēt vienu amata vietu Komunikācijas pārvaldē un Māra Knoka vietu.
Raidījums "Nekā personīga" sazinājās ar Ķirsi.
NP: Tātad Cilvēkresursu pārvalde pārbaudot Centrālās administrācijas 300 darbiniekus, nonāca pie secinājuma atlaist divus.
Ķirsis: Ziniet, šo ir labāk prasīt izpilddirektoram. Kāpēc, kas un kā.
NP: Jūs teiktu, tas ir tāds sekmīgi īstenots Jūsu dotais uzdevums?
Ķirsis: Tas uzdevums ir joprojām, kā saka, notiekošs.
Knoka atbrīvošanu pamato ar līdzekļu taupīšanu, taču tikai pirms mēneša izveidots jauns izpilddirektora padomnieka amats kultūras pasākumu organizēšanai, kurā iecelta Eva Juhņēviča.
Līdz pagājušajam gadam Knoks bija vienīgais Centrālās administrācijas jurists, kurš veica darbinieku disciplināratbildības izvērtēšanu un vienīgais, kurš pārstāvēja pašvaldību tiesā. Tāpēc Knoks uzskata, ka viņa atlaišanai ir pavisam cits iemesls.
"Tas lēmums ir politiskā atriebība par izrādīto drosmi vai par pienākumu izpildi, ko es veicu izmeklējot disciplinārlietu pret Satiksmes departamenta darbiniekiem. Proti, caur amata likvidāciju, atbrīvojot mani no amata, es tieku tiešā veidā sodīts par tām darbībām, kuras es kā darbinieks pildīju 2023.gada vasarā aktīvi izmeklējot lietu par rupjiem pārkāpumiem," raidījumam norāda Knoks.
Saņemot trauksmes cēlēja ziņojumu, Knoks pērn sāka izmeklēt Satiksmes departamenta vadītāja pienākumu izpildītāja Jāņa Vaivoda un infrastruktūras pārvaldes priekšnieka Andreja Urtāna iespējamos pārkāpumus.
Anonīmā informācija liecināja, ka pašvaldība pārmaksājusi par ielu remontiem galvaspilsētā vairākus miljonus eiro. Par iespējamu zaudējumu nodarīšanu abus darbiniekus atstādināja, taču izmeklēšanu Knokam līdz galam novest neļāva.
Izmeklēšanā iejaucās politiķi, par satiksmi atbildīgais vicemērs Vilnis Ķirsis Knoka darbu apšaubīja. Izmeklēšanu nepabeidza vajadzīgajos termiņos un abus darbiniekus atjaunoja amatā Satiksmes departamentā, kas tagad pārsaukts par Ārtelpas un mobilitātes departamentu.
Uz "Nekā personīga" jautājumu, kā viņš vērtēja Knoka darbu, Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis atbild:
"Droši vien lielākais punkts, uz kuru jāskatās, ir visa tā jezga ar Satiksmes departamentu. Es nekad neesmu slēpis, ka viss šis disciplinārlietas darbs ir bijis ļoti diskutabls."
Māris Knoks stāsta, ka galvenie pārkāpumi Satiksmes departamentā viņa skatījumā bijuši divi. Ka neviens pašvaldībā neesot kontrolējis, cik daudz asfalta izlietots remontos.
Un otrs saistīts ar 2019.gadā noslēgto piecgadīgo Uzturēšanas līgumu, kas bija paredzēts sniega tīrīšanai un avārijas situācijām bedrīšu lāpīšanai. Taču Satiksmes departaments šī līguma ietvaros pasūtīja ceļa segumu nomainīt simtiem metru garos ielas posmos, kas izmaksāja daudz dārgāk.
"Pašvaldības iestāde Satiksmes departamentā pilnīgi neko nedarīja, lai noslēgtu šo Vispārīgo vienošanos. Tādos salīdzinājumos varētu teikt tā, ka mums ir iedota izkapts, mēs ar to pļaujam, tajā pašā laikā mums stāv nolikta pļaujmašīna. Mēs varam ieslēgt pļaujmašīnu, un sanāktu daudz lētāk un daudz ātrāk, bet mēs turpinām strādāt ar izkapti un uz pļaujmašīnu neskatāmies," uzsver Knoks.
Pusgadu savu izmeklēšanu veica Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Gada nogalē birojs atteica sākt kriminālprocesu. Satiksmes departamenta amatpersonu rīcībā korupcijas pazīmju neesot.
Tas ļāva domes vadībai sasaukt preses konferenci un paziņot, ka līdz ar to jautājumi par rīdzinieku naudas lietderīgu izlietojumu ceļu remontos galvaspilsētā ir noņemti no dienaskārtības.
"Šobrīd svarīgi ir tas, kas visi darbi ir veikti likuma ietvaros. Nekāda izsaimniekošana nav bijusi," 3. janvārī uzsvēra RD Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Olafs Pulks.
"Šis ir jau otrais atzinums, kas secina, ka pēc būtības rīcība ar pašvaldības finansēm ir notikusi tiesiski un saimnieciski. Un līdzekļu izšķērdēšana nav notikusi," tajā pašā dienā teica Ķirsis.
Tomēr tas tā nav, "Nekā personīga" intervijā saka KNAB pārstāvis. Izmeklētāji uzskata, ka likumīgi bijis lietot abus līgumus, taču birojs nav vērtējis, vai rīdzinieku nauda izmantota saimnieciski.
"Šeit es varu runāt tikai par noziedzīga nodarījuma sastāva neesamību. Proti, ka mēs nekonstatējām dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, amatpersonu bezdarbību. Un nekonstatējām dienesta viltojumu.
Mēs redzam, ka tie daži ceļu posmi tika remontēti vairākkārt tajā periodā, un tā uzskaite ir pēc tonnāžas, bet nav veikti uzmērījumi, kā tas ir noteikts.
Mēs nevaram pateikt, vai nauda tika saimnieciski izlietota. Protams, ja tiktu viss tas process sakārtots, mans subjektīvs viedoklis, tās izmaksas būtu daudz mazākas," norāda KNAB 2. pārvaldes Izmeklēšanas nodaļas priekšnieks Andrejs Lisenko.
"Ka attiecībā uz mani šāds lēmums tiks pieņemts – izpilddirektors Jānis Lange to vairākas reizes norādīja, ka tāds spiediens viņam tiek izdarīts no Rīgas domes priekšsēdētāja puses. Un beigās, varēja saprast, viņš šo spiedienu nav izturējis un ir pakļāvies šim spiedienam," uzsver Knoks.
Saistībā ar Knoka komentāru "Nekā personīga" sazinājās ar Langi un Ķirsi.
Lange: Nevaru komentēt šādu apgalvojumu.
NP: Nav bijušas šādas sarunas?
Lange: Es nekomentēšu šādus apgalvojumus, jo jārēķinās, ka šī ir jūtīga lieta un galu galā mēs nonāksim tiesā ar šo jautājumu.
NP:Vai jūs izdarījāt tiešu spiedienu uz izpilddirektoru Langi, lai viņš Knoku atlaistu?
Ķirsis: Langes kungs tomēr ir pastāvīgs cilvēks, viņš pats pieņem lēmumus. Mans uzskats var nesakrist ar viņa, ar kadru politiku nodarbojas viņš.
"Tas ir jautājums jau kopš Jāņiem, kāpēc Vilnis Ķirsis cenšas paslaucīt zem tepiķa jeb sabotēt šo izmeklēšanu, informācijas noskaidrošanas darbu. Ko viņš vēlas piesegt. Vai pats savu kādu neizdarību, vai kaut kādas negodprātīgas intereses, vai departamenta intereses. Bet skaidrs ir viens, ka Vilnis Ķirsis nerīkojas ne iedzīvotāju, ne savu vēlētāju interesēs," norāda "Sabiedrības par atklātību – Delna" direktore Inese Tauriņa.
Pašvaldībai bija iespēja pārsūdzēt KNAB lēmumu par atteikšanos sākt kriminālprocesu. Tomēr izpilddirektors to nepārsūdzēs. Juridiskā pārvalde ieteikusi to nedarīt.
Saistībā ar šo lēmumu "Nekā personīga" iztaujāja Langi.
NP:Jūs jau varējāt būt pietiekami drosmīgs, ignorēt Juridiskās pārvaldes ieteikumus un pārsūdzēt KNAB lēmumu pats.
Lange: Es domāju, ka jāmāk arī zaudēt.
No 11 lappušu garā KNAB lēmuma gan nekļuva skaidrs, kādus jautājumus birojs uzdeva neatkarīgiem ekspertiem un kas ļāva nonākt pie konkrētajiem secinājumiem. KNAB darbu par paviršu nosaukusi "Delna" un lūdz prokuratūrai atcelt KNAB lēmumu. Prokuratūra patlaban pārbauda KNAB darbu šajā lietā.
/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)