/nginx/o/2021/02/09/13620794t1h1f92.jpg)
Latvijā pieaug to skolēnu skaits, kuri kavē mācības. Aizbildinājumi un pamatojumi tam dažādi. Skolu direktori uzskata, ka attieksme pret mācībām bieži vien būtu jāmaina ne tikai bērniem, bet arī viņu vecākiem. Savukārt Saeimā sāk domāt, vai nekautrīga skolas kavēšana nav jāpielīdzina administratīvajam pārkāpumam, par ko vecākiem varētu pienākties arī naudassods, ziņo "TV3 Ziņas".
Skolas kavējumi – gan attaisnoti, gan arī neattaisnoti - pastāv visās Latvijas izglītības iestādēs. Salīdzinot ar iepriekšējo mācību gadu, šajā – kavējumu skaits pieaudzis par vidēji 20%. Un tas ir daudz, secina Izglītības kvalitātes valsts dienestā.
“Katra situācija individuāla, bet izglītība, tas ir pienākums. Gan vecākiem, gan bērniem šis pienākums ir jāpilda,” skaidro Izglītības kvalitātes valsts dienesta pārstāvis Ivans Jānis Mihailovs.
Pieaug arī skolēnu skaits, kuriem nākas mācīties pēc individuālā mācību plāna. Skolu direktori spriež, ka drīz tādu būs vairāk nekā standarta plānu.
Šobrīd Latvijā visu ar kavējumiem saistīto kārtību nosaka katra skola individuāli. Valsts respektē skolu autonomiju, un katras skolas tradīciju. Ārsta zīme, tas ir attaisnojošs kavējums, bet pārējais skolas ziņā.
Apzinoties situāciju, šobrīd Saeimā ir aizsākta diskusija par ģimenes atbildību. Proti, skolu iekšējās kārtības noteikumu pārkāpumi, tostarp – bastošana un skolu maldināšana, nākotnē varētu būt kā administratīvs pārkāpums ar naudas sodiem vecākiem.
Plašāk TV3 Ziņas sižetā:
/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)