Skatuve kā narkotika. Marta Grigale par izvēli starp teātri un mūziku

"Esmu sev laikam noformulējusi, ka man pašai ļoti gribas režisēt," teic mūziķe.

Taujāta par to, kas ir tā vilkme uz skatuves un kāpēc viņa vēlējusies kļūt par aktrisi, raidījuma vadītājam Jānim Šipkēvicam Grigale stāsta: "Šis ir liels, liels jautājums, un man šķiet, ka ar skatuvi saslimst, tā ir kaut kāda veida narkotika, un es ar skatuvi saslimu jau agrā, agrā bērnībā." 

Dziedātājas vecvecāki bijuši saistīti ar teātri, tāpēc uz izrādēm mazmeitu veduši gana bieži un jau agrā vecumā.

"Es arī sāku jau trijos gados dziedāt bērnu ansamblī, un tur tas viss, kā es uzkāpu, tā tie skatuves dūmi, tā fantastiskā sajūta. To ir ļoti grūti izstāstīt, bet tā ir tāda mazliet cita realitāte," stāsta Grigale, kura paspējusi arī piedalīties vairākās teātra izrādēs – Latvijas Nacionālajā teātrī, Valmieras Drāmas teātrī un teātrī "Skatuve".

"Viena izrāde pie Braslas, viena izrāde pie Gruzdova, teātrī "Skatuve" arī pie Lūriņa. Redz, kā es visu laiku saku – pie tā un tā, jo tas režisors ir tik drausmīgi svarīgs, un es esmu daudz domājusi, kāpēc tomēr mūzika un nevis teātris, un es esmu sev laikam noformulējusi, ka man pašai ļoti gribas režisēt – man nepatīk, ka man liek tā vai šitā. Jā, gribas pašai," par izvēli tomēr vairāk darboties mūzikas lauciņā saka dziedātāja.

Pilnu raidījuma ierakstu vari noklausīties šeit.