APKOPOJUMS ⟩ Latvijā ieradies Zelenskis. Aktuālā informācija vienuviet

2024.gadā Latvijas budžetā ir paredzēti līdzekļi Ukrainas rekonstrukcijai. To efektīva un lietderīga izlietošana ir uzticēta Ārlietu un Ekonomikas ministrijām. Latvijas Aizsardzības ministrija sagatavojusi militārā atbalsta Ukrainai pakotni 2024.gadam, kurā ietilpst munīcija, ekipējums un karavīru apmācība.

Plānots, ka turpināsies arī Ukrainas karavīru rehabilitācija vismaz tikpat lielā apmērā kā 2023.gadā, kā arī pieredzes apmaiņa medicīnas jomā, tai skaitā mikroķirurģijas un rehabilitācijas jautājumos. Atbalsts Ukrainai turpina būt arī Latvijas starptautisko iemaksu un attīstības sadarbības prioritāte.

Ministru prezidente Zelenskim arī apliecināja, ka Latvija turpinās atbalstīt Ukrainas civiliedzīvotājus, kuri Latvijā patvērušies no kara. Kopš 2022.gada marta Latvijā reģistrēti 52 660 Ukrainas civiliedzīvotāji.

Pārrunāta arī turpmākā sankciju politika pret Krieviju, pasākumi pret sankciju politikas apiešanu, iespējas izmantot iesaldētos Krievijas līdzekļus Ukrainas atbalstam, kā arī atbildības pieprasīšana no Krievijas par agresijas noziegumu.

Tāpat Ukrainas prezidents uzklausīja Latvijas un ārvalstu žurnālistu jautājumus.

Zelenska atbildes uz žurnālistu jautājumiem

Zelenskis žurnālistiem atzīmēja, ka nedrīkst pieļaut, ka Krievija karu Ukrainā pārvērš par iesaldētu konfliktu.

Viņš norādīja, ka Ukrainas mērķis ir neatdot savas teritorijas, mērķis ir arī neļaut Krievijai iesaldēt karu un neļaut iet plašumā Krievijas naratīviem, kas tiek izplatīti plašsaziņas līdzekļos gan Eiropā, gan ASV, jo Krievija iegulda ievērojamus finanšu līdzekļus dezinformācijā.

"Nedrīkst dot Krievijai iespēju sagatavoties apjomīgam pretuzbrukumam, nedrīkst dot iespēju Krievijai attīstīt ražošanu. Tāpat nedrīkst pieļaut, ka Krievijas spēki pārvēršas par tāda mēroga armiju, kas kara sākumā uzbruka Ukrainai un mēģināja mūs nogalināt," sacīja Zelenskis.

Ukrainas prezidenta ieskatā nevar pieļaut, ka Krievija atgūst varenību. Viņš teica, ka Krievija nežēlo savus cilvēkus un izmanto tos par lielgabalu gaļu. Zelenskis pauda bažas, ka gadījumā, ja karš Ukrainā tiks iesaldēts, tad valstis varētu sākt mīkstināt sankcijas un jautāt, kam nepieciešama jauna sankciju pakotne un, piemēram, tribunāls, ja nenotiek aktīva karadarbība.

"Ja tiks iesaldēts karš Ukrainā, Krievijai būs laiks sagatavoties revanšam. To nedrīkst pieļaut. Ir jākonsolidē valstu sabiedrības, mūsu plāniem ir jāsakrīt ar mūsu partneru plāniem un iespējām. Tas nozīmē saņemt palīdzību, rēķinoties arī ar partneru iespējām. Detalizētāk Ukrainas mērķus frontes līnijā neesmu tiesīgs komentēt," teica Zelenskis, piebilstot, ka kara iznākums un valsts atjaunošana pēc kara ir atkarīga no Ukrainas un to atbalstošo valstu vienotības.

LETA jau rakstīja, ka šodien oficiālā vizītē ieradās Ukrainas prezidents, kurš tikās ar valsts augstākajām amatpersonām, tai skaitā ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču, Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV) un Saeimas priekšsēdētāju Daigu Mieriņu (ZZS). Vizītes laikā notika ar Ukrainas prezidenta tikšanās ar plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem.

Tāpat Zelenskis uzsvēra, ka Rietumu partneru atbalsta kavēšanās cena ir liels upuru skaits Ukrainā.

Viņš atzīmēja, ka Ukraina sastopas ar daudziem izaicinājumiem un līdzīgi domājošo valstu atbalsta kavēšanās situāciju ietekmē negatīvi. Ukrainas prezidents akcentēja, ka ukraiņi nav pesimisti, bet gan reālisti ar optimisma sajūtu, jo bez tās nebūs uzvaras.

"Es gribētu, lai arī partneri būtu reālisti. Ja, piemēram, runājam par pretgaisa aizsardzības sistēmām. Mēs esam pateicīgi visiem, kas ir atbalstījuši un devuši mums iespēju cīnīties un izdzīvot. Mēs nevaram pretstāvēt Krievijas bruņotajiem spēkiem bez pretgaisa aizsardzības sistēmām. Esmu pateicīgs par to, kas mums ir dots, taču es nesaprotu, kā var mierīgi dzīvot un gulēt, ja tev ir desmitiem tādu sistēmu, bet ukraiņiem ir septiņas," sacīja Zelenskis.

Viņš uzsvēra, ka nevar runāt par Ukrainas zaudējumiem karā, taču aptuveni var sarēķināt, cik ukraiņu ir gājuši bojā. Zelenska ieskatā partneri saprot, ka Ukrainai palīdzība ir nepieciešama jau šodien, taču iekšēju nesaskaņu dēļ palīdzība kavējas.

"Jāņem vērā arī tas, ka valsts nevar atļauties neizmaksāt pensijas gados vecākiem iedzīvotājiem, jo citādāk viņi nomirs, jo ir nepieciešams iegādāties zāles un risināt citus jautājumus. Ukrainā ir vairāk nekā 11,5 miljoni pensionāru. Daļa iedzīvotāju devās uz ārzemēm, taču pensionāri un cilvēki ar invaliditāti ir tie, kas palika valstī," norādīja Ukrainas prezidents.

Viņš atzīmēja, ka Ukrainai nav tiesību tērēt partneru palīdzību, kas paredzēta aizsardzībai un karavīriem, piemēram, pensiju izmaksām. Pēc Zelenska paustā, tas ir fakts, ka Ukraina neiegulda valsts naudu aizsardzībā un ieroču iegādē, bet gan dažāda veida pabalsotos iedzīvotājiem, tostarp gados veciem cilvēkiem, cilvēkiem ar invaliditāti un bērniem.

"Ja mēs esam saglabājuši dzīvību vienam cilvēkam, tad kāds par to ir atdevis savu dzīvību. Mēs sastopamies ar izaicinājumiem katru dienu, taču es negribu, lai mūs žēlotu. Mēs esam stipri cilvēki," sacīja Zelenskis.

LETA jau rakstīja, ka šodien oficiālā vizītē ieradās Ukrainas prezidents, kurš tikās ar valsts augstākajām amatpersonām, tai skaitā ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču, Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV) un Saeimas priekšsēdētāju Daigu Mieriņu (ZZS). Vizītes laikā notika ar Ukrainas prezidenta tikšanās ar plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis sarunā arī Baltijas valstu žurnālistiem uzsver pretgaisa aizsardzības un Rietumu palīdzības nozīmi: "Es esmu pateicīgs visiem partneriem, bet, ja mēs runājam par nopietnām raķešu apšaudēm, kur ir desmitiem “Kinžal” un ballistisko raķešu, tad šeit bez “Patriot” nav iespējams izdzīvot. Ja ukraiņiem dotu septiņas sistēmas, tad cilvēki Harkivā un Odesā neaizietu bojā. Es kā cilvēks nesaprotu šo. Partneriem ir zināms, ka ar dažiem ieročiem, kurus viņi ir devuši, mēs esam iznīcinājuši 12 helikopterus vienā reizē, jo mums bija ar ko".

“Mums ir zināma brīvības cena. Tā ir ļoti augsta un tā diemžēl vēl nav finālā, jo karš nav beidzies. Varonības akts ir atrasties Ukrainā un katru dienu cīnīties par to. Tie, kas šos divus gadus atrodas frontes līnijā, katru dienu virzās mazliet uz priekšu līdz galvenajam mērķim”.

Latvijas ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš un Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba parakstīja Latvijas valdības un Ukrainas Ministru kabineta līgumu par Ukrainas-Latvijas tehnisko un finansiālo sadarbību.

Video: Zelenskis tiekas ar žurnālistiem

Pēc Saeimas Zelenskis devās uz Ministru kabinetu, kur tiekas ar premjeri Eviku Siliņu un viņas valdības ministriem.

Atbalsts Ukrainai ir mūsu valsts, Saeimas un valdības absolūtā drošības prioritāte, pārliecināta Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS).

Pēc abu prezidentu preses konferences Zelenskis devās uz Saeimu, kur tikās ar Saeimas deputātiem un spīkeri.

FOTO: Zelenska vizīte Saeimā

Jau vēstīts, ka Zelenska vizītes specifikas un paaugstināto drošības apsvērumu dēļ iespējas iedzīvotājiem redzēt Ukrainas prezidentu ir ļoti ierobežotas.

Tāpat Zelenskis uzsvēra, ka Krievijas iesaldētie aktīvi ir jāizmanto, lai aizsargātos no tās agresijas.

Zelenskis preses konferencē pateicās Latvijai par atbalstu un Latvijas principiālo nostāju būt kopā ar Ukrainu gan ES, gan NATO. Viņš norādīja, ka Ukraina ir pateicīga Latvijai arī par atbalsta paketi.

Video: Zelenska vizīte Rīgas pilī

Rīgas pilī sākušās Latvijas un Ukrainas delegāciju sarunas.

Paredzēts, ka preses konferencē Rinkēvičs izziņos jauno Latvijas palīdzības pakotni Ukrainai.

FOTO: Rīgas pilī ieradies Zelenskis

FOTO: Rīgas pils gatavojas Zelenska uzņemšanai

Jau vēstīts, ka vizītes laikā tiks pārrunāta Latvijas un Ukrainas divpusējā sadarbība, turpmākais Latvijas un sabiedroto atbalsts Ukrainai cīņā pret Krievijas agresiju, kā arī ar Ukrainas eiroatlantisko integrāciju saistīti jautājumi.

Trešdien Zelenskis ieradās iepriekš neizziņotā vizītē Viļņā.