Bargajā janvāra salā 100 000 Maskavas iedzīvotāju palikuši bez apkures (2)

4. janvārī Kļimovskas rūpnīcā plīsa siltumtrase, kā rezultātā vairāk nekā 20 000 Maskavas apgabala Podoļskas ciema iedzīvotāju tika atslēgta apkure. Nākamajās dienās gaisa temperatūra apkārtnē nokrita zem -20 grādu atzīmes.

In the #Moscow region of #Podolsk, which is located only 45 kilometres from #Moscow, a state of emergency was introduced due to the fact that a heating main in the city broke.

Ice stalactites grow in the entrances, and the temperature in apartments approaches zero degrees. pic.twitter.com/UMaQPAKTap

— Putin's IBS (@kardinal691) January 6, 2024

Maskavas apgabala gubernators Andrejs Vorobjovs par krīzi publiski sāka runāt tikai 7. janvārī. Izdevums "Agentsvo" vēsta, ka gubernators savā "Telegram" kanālā izslēdzis komentēšanas funkciju.

8. janvārī Vorobjovs paziņoja, ka visiem Kļimovskas mikrorajona iedzīvotājiem netiks sūtīti siltumapgādes apmaksas rēķini par janvāri. Tāpat viņš apsolīja nosegt jebkādas papildu izmaksas.

Varasiestādes arī piedāvāja tiem Podoļskas iedzīvotājiem, kas palika bez siltuma, uz laiku apmesties blakus esošajā Narofominskas pilsētā. 

Tovakar Putins Krievijas Ārkārtas situāciju ministrijai uzdeva risināt Podoļskas krīzi ar "visiem iespējamiem paņēmieniem". Īsi pēc tam Krievijas Izmeklēšanas komiteja paziņoja, ka arestējusi Kļimovskas rūpnīcas ģenerāldirektoru un rūpnīcas katlu mājas vadītāju saistībā ar jau iepriekš sāktu lietu par drošības noteikumu pārkāpšanu.

Tika arestēts arī Podoļskas vicemērs, kurš it kā parakstījis iesniegumu par katlumājas tehnisko stāvokli, lai gan pašas mājas pārbaudēs nav piedalījies. 

Apkures krīze Podoļskā līdz šim ir viskritiskākā, kāda Maskavas apgabalā notikusi šogad. Līdzīgi incidenti fiksēti Ļitkarinas, Soļņečnogorskas, Voskrjesenskas, Sergijevposadas, Balašihas, Himku, un Ščeļkovas ciemā. 

Kopš gada sākuma visā apgabalā vairāk nekā 100 000 iedzīvotāju palikuši bez apkures. 

Rūpnīcas ģenerāldirektors – bijušais noziedzīga grupējuma līderis

Kļimovskas rūpnīcas ģenerāldirektors Igors Kušņikovs nav arestēts pirmo reizi. 20. gadsimta 90. gadu laikā pret viņu sākts tiesas process par noziedzīga grupējuma vadīšanu.

Pēc darba Krievijas Federālajā drošības dienestā Kušņikovs 1992. gadā dibināja privātu apsardzes uzņēmumu "Berkut". Izdevums "Kommersant" ziņo, ka uzņēmums apsardzes pakalpojumus sniedzis noziedzīgam grupējumam, piegādājot tās biedriem ieročus un dokumentus, kas liedz policijas darbiniekiem pārmeklēt to transportlīdzekļus.

Grupējuma līderi, tostarp Kušņikovs, tiesas priekšā stājās 1999. gadā. Saskaņā ar izmeklētāju sniegto informāciju, grupējuma biedri bijuši atbildīgi par 40 slepkavībām, bet tikai četriem izvirzītas reālas apsūdzības bandītismā, izspiešanā un neatļautā ieroču pārvadāšanā.