Kā Burovs šorīt sacīja intervijā Latvijas Radio, atbildībai par to vajadzētu būt ne tikai domes vadībai un deputātiem, kas balso par pašvaldības budžetu, bet arī amatpersonām, kas to sagatavo un akceptē ar savu parakstu un zīmogu.
Burovam esot aizdomas, ka Rēzeknes pašvaldības novešana līdz bankrotam bijusi apzināta kaitnieciska rīcība. Viņš rosināšot komisijas deputātiem uz kādu no nākamajām sēdēm aicināt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pārstāvjus, lai uzzinātu, kāds ir progress sāktajā pārbaudē par finanšu situāciju Rēzeknes pašvaldībā.
Savukārt pēc 22.janvāra, kas ir termiņš, kurā Rēzeknes domei jāsagatavo budžeta projekts, Burova vadītā Saeimas komisija vērtēšot, ko ar pašvaldību darīt tālāk. Pēc viņa teiktā, ir divi varianti - īstenot finanšu stabilizāciju ar finanšu uzraugiem, iespējams, piesaistot kādu no starptautiskajām auditorkompānijām, vai arī atstādināt Rēzeknes domi. Otrajā gadījumā gan esot jāņem vērā faktors, ka jaunu vēlēšanu gadījumā amatos varētu atgriezties līdzšinējā pašvaldības vadība.
Vērtējot neapskaužamo situāciju, līdz kurai novesta Rēzeknes pašvaldība, Burovs rezumēja, ka tai pietrūkst valstiskuma, kas ietver arī saimnieciskumu.