Pie mediķiem arvien biežāk vēršas cilvēki ar aizdomām par gūtu apsaldējumu

Pēc konsultācijas cilvēki vieglākos gadījumos saņēmuši rekomendācijas, turpinot veselības stāvokļa novērošanu pie ģimenes ārsta vai ķirurga. Savukārt smagākos gadījumos cilvēkiem nācās stāties slimnīcā.

Kopumā šobrīd Valsts apdegumu centrā atrodas 15 cilvēki, taču starp tiem ir arī tie, kas iestājušies nodaļā vēl pirms Jaunā gada un jau tikuši izoperēti. Savukārt pēc Jaunā gada kopumā centrā nonākuši aptuveni deviņi cilvēki. Smirnovs norādīja, ka šobrīd nodaļa ir pilna, jo tajā ārstējas arī cilvēki ar apdegumiem, tādēļ vēl trīs pacienti ar apsaldējumiem atrodas Ķirurģijas nodaļā.

Viņš atzīmēja, ka starp esošajiem pacientiem nav cilvēku bez noteiktas dzīvesvietas. Viens vīrietis un divas sievietes esot staigājuši bez cimdiem, kā rezultātā guvuši apsaldējumus. Kāda cita sieviete, būdama apslimusi, devusies uz darbu un zemā cukura līmeņa dēļ zaudējusi samaņu, iekritusi ar seju sniegā, kur apsaldējusi seju un rokas. Smirnovs piebilda, ka sejas apsaldējums nav dziļš, tomēr rokas gan būšot jāoperē.

Vērtējot apsaldējuma iemeslus, ārsts norāda, ka pārsvarā pacienti ar apsaldējumiem nav ģērbušies atbilstoši laikapstākļiem. Valsts apdegumu centrā atrodas cilvēki dažādās vecuma grupās - no 20 gadiem līdz pat 60 gadiem. Līdzīga situācija novērojama arī Uzņemšanas nodaļā.

Latvijā atkāpjoties salam, Smirnovs vērš uzmanību, ka apsaldējumus var gūt arī pie plus grādiem, tādēļ svarīgi neturēt rokas mitrumā. Viņš uzsver, ka aukstums saglabāsies, tas vienkārši nebūs stindzinošs.

LETA jau rakstīja, ka visbiežāk sākotnēji apsalst pēdas un plaukstas. Pirmajā dienā apsaldētās vietas ir baltas un nejutīgas, otrajā un trešajā dienā - jau kļūst pietūkušas, apsārtušas, parādās pūšļi, bet ceturtajā un piektajā dienā apsaldējuma vieta pamazām kļūst violeta. Valsts apdegumu centra vadītājs iepriekš jau norādīja, ka pēc šīm pazīmēm var aptuveni noprast, kad pacients guvis apsaldējumu.

Tomēr nereti cilvēki vēršas pēc palīdzības novēloti, proti, jau piektajā vai sestajā dienā pēc apsaldējuma gūšanas. Taču pēc palīdzības būtu jāvēršas ātrāk - līdz trim diennaktīm, jo pēc tam apsaldējums var radīt neatgriezeniskas sekas - apsaldētajās vietās veidojas trombi, kas neļauj apasiņot pirkstus, kā rezultātā audi aiziet bojā.

Apsaldējuma gadījumā sākotnēji svarīgi nokļūt siltumā, lai nepieļautu aukstuma nokļūšanu līdz pirkstiem vai kājām. Tālāk apsaldētās vietas būtiski aptīt, piemēram, ar šalli, nodrošinot siltumizolāciju, bet, ja drēbes ir slapjas, tās steidzami jānomaina, skaidroja Smirnovs, piebilstot, ka pēc šiem soļiem jāskatās, vai nepieciešams vērsties pēc palīdzības.

Valsts apdeguma centra vadītājs uzsvēra, ka apsaldējuma gadījumā nekādā gadījumā konkrētās ķermeņa vietas nedrīkst likt pie karstuma. Nereti cilvēkiem šķiet, ka jo karstāks, jo labāk, taču realitātē tas tikai novedīs pie apdeguma. Speciālists iesaka sākt ar 17 līdz 18 grādu ūdens temperatūru, un tad to pamazām palielināt. Tāpat nevajadzētu likt rokas vai kājas sildīties pie karstiem sildītājiem vai radiatoriem. Arī apsaldēto vietu berzēšana ar sniegu nav rekomendējama, jo tas bojā ādu un var sākties infekcija.