Šodienas redaktors:
Kārlis Melngalvis

Politiķi saistībā ar uzņēmēju aktīviem Krievijā norāda gan uz pašrisku, gan atbalstu pārejai uz Rietumu tirgu (3)

Ministru prezidente Evika Siliņa.
Ministru prezidente Evika Siliņa. Foto: Lita Millere/LETA

Koalīcija saistībā ar Latvijas atsevišķu uzņēmumu aktīviem Krievijā norāda gan uz pašrisku, gan valsts piedāvātajiem atbalsta instrumentiem pārejai uz Rietumu tirgu.

Reizē politiķi akcentē arī Latvijas uzņēmēju interešu aizsargāšanu.

Vaicāta, vai valdība uzskata par nepieciešamību rīkoties Latvijas atsevišķu uzņēmumu aktīvu Krievijā aizsardzībai, vai arī saredz to kā pašu uzņēmumu uzņemto risku, "Jaunās vienotības" politiķe, Ministru prezidente Evika Siliņa šodien pēc koalīcijas sanāksmes uzsvēra, ka "vienmēr aizsargāsim savu pilsoņu intereses, arī savu uzņēmumu intereses", izdarot maksimāli iespējamo.

Reizē Siliņa atzīmēja, ka jau labu laiku gan Latvijas ārlietu dienests, gan valdība ir brīdinājusi uzņēmējus, ka darbība ar Krieviju, tajā skaitā pašlaik, ir ļoti neparedzama - Krievijas institūcijas bieži pieņem autoritāriem režīmiem raksturīgus lēmumus, līdz ar to jārēķinās, ka šajā valstī viņu īpašums var nebūt aizsargāts.

Tāpēc premjerministre atzīmēja, ka "uzņēmējiem ir jāsaprot, ka tas ir arī viņu pašrisks, sadarbojoties ar Krieviju, jo viņu bizness nav pasargāts šajā teritorijā".

Zaļo un zemnieku savienības politiķis, ekonomikas ministrs Viktors Valainis norādīja, ka valdība regulāri aicina uzņēmējus izvērtēt šāda veida riskus. Ekonomikas ministrija no savas puses piedāvā atbalsta instrumentus uzņēmējiem pāriet no Krievijas, Baltkrievijas tirgiem uz Rietumeiropas un citiem Rietumu tirgiem, atzīmēja Valainis.

Ekonomikas ministrs uzsvēra, ka nevajadzētu šo jautājumu saistīt ar Latvijas plānu pārņemt savā īpašumā "Maskavas namu". Latvija šajā gadījumā iedarbina demokrātijas aizsardzības mehānismu, reizē pašai negūstot labumu, pauda Valainis.

"Progresīvo" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Andris Šuvajevs pauda, ka pievienojas koalīcijas kolēģu paustajam, norādot, ka jau gandrīz desmit gadus jebkādas ekonomiskās attiecības ar Krieviju "ir ar lielu jautājuma zīmi".

Reizē Šuvajevs atzīmēja, ka Latvija iestājas par savu uzņēmēju interesēm, tāpat prioritāte ir atbalsts Ukrainai.

LETA jau ziņoja, ka "Rietumu banka" aicina Saeimas deputātus nesteigties ar "Maskavas nama" pārņemšanu valsts īpašumā, jo šī likumprojekta sekas skaršot Latvijas komersantus, kuru aktīvi atrodas Krievijā.

"Rietumu bankas" valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja vēstulē Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai norāda, ka pilnībā izprot tā saucamā "Maskavas nama" Rīgā pārņemšanu Latvijas valsts īpašumā un tās simbolisko, solidāro nozīmi ar Ukrainas tautu un Ukrainas cīņu pret agresoru, kā arī pastāvošajiem drošības apsvērumiem.

Vienlaikus Buraja vērš deputātu uzmanību, ka šāda likumprojekta pieņemšana dos agresorvalstij pamatu identiski vērsties pret Latvijas komersantiem, tostarp "Rietumu banku", kuras aktīvi, saistībā ar Krievijas sankcijām ir iesaldēti Krievijā, lai šādus aktīvus nacionalizētu.

Minētais attiecoties ne tikai uz "Rietumu banku" un tās aktīviem, bet arī uz citiem Latvijas komersantiem. Buraja apgalvo, ka aktīvu apjoms, ko zaudēs Latvijas komersanti un nodokļu maksātāji, ir mērāms vairākos desmitos miljonu eiro.

Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu