Narnicka atturas sīkāk komentēt savus mērķus iespējamajā VID vadītājas amatā

Sarunā ar aģentūru LETA Narnicka sacīja, ka viņas mērķi saskan ar jau iepriekš finanšu ministra Arvila Ašeradena (JV) pausto mērķi - veidot VID par mūsdienīgu, digitālu un uz klientu servisu orientētu iestādi, kas bijis arī galvenais uzstādījums atlases konkursa laikā.

Sīkākus komentārus par saviem mērķiem un plāniem gadījumā, ja tiek virzīta amatam, Narnicka atturējās paust, norādot, ka ieturēs "saprātīgas komunikācijas taktiku" līdz brīdim, kad tiek paziņots kandidāts uz šo amatu.

Arī otra pretendente uz VID ģenerāldirektora amatu - VID Nodokļu pārvaldes direktora pienākumu izpildītāja Baiba Šmite-Roķe - iepriekš aģentūrai LETA konkursa gaitu nekomentēja, vien norādīja, ka, tāpat kā visi, gaida finanšu ministra lēmumu par vienīgo kandidātu uz VID ģenerāldirektora amatu.

Šmite-Roķe piebilda, ka, vadot VID Nodokļu pārvaldi, viņai esot ne tikai idejas, bet jau izstrādāts plāns, kā VID atgūt klientu uzticību, sniegt ērtus un viegli saprotamus pakalpojumus, būt patiesi atvērtam partnerim. Lai to realizētu, ļoti svarīgs esot līdzīgi domājoša VID vadītāja atbalsts.

Jau ziņots, ka Ašeradens piektdien, 5.janvārī, pirms lēmuma pieņemšanas par VID ģenerāldirektora pretendenta virzīšanu iecelšanai amatā, aicināja atlases komisijas ieteiktās pretendentes uz sarunu par dienesta attīstību.

Interviju laikā amata kandidātes izklāstīja savu redzējumu par VID nākotni un attīstības iespējām, jo īpaši ņemot vērā plānoto dienesta reformu. Reformas īstenošanas rezultātā VID ir jākļūst par modernu, digitāli attīstītu un uz klientu servisu orientētu iestādi.

Amata pretendentes izklāstīja savu koncepciju par VID turpmāko darbību, kā arī pauda pārliecību, ka VID ir jākļūst par servisa iestādi. Ir būtiski veicināt labprātīgu nodokļu saistību izpildi, uzticēšanos, kā arī tam jākļūst par vienu no efektīvākajām nodokļu un muitas administrācijām Eiropā, līderi sniedzamo pakalpojumu digitālā attīstībā, kurš kalpo sabiedrības interesēm.

Abu kandidāšu ieceres un redzējumi turpmākajā darbā ministra ieskatā ir atbalstāmi un pozitīvi vērtējami, tāpēc Ašeradens aicināja spert nākamo soli un ieplānot tikšanos ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem, lai arī viņus iepazīstinātu ar VID ģenerāldirektora amata pretendentēm un viņu vīziju.

Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, kā arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un citi ir nozīmīgi valdības sadarbības partneri, kuri pārstāv nodokļu maksātājus, uzņēmumus un darbiniekus, tāpēc viņu viedoklis ir nozīmīgs piemērotākā pretendenta izvēlē.

Uzklausot valdības sociālo un sadarbības partneru viedokli, finanšu ministrs pieņems turpmākos lēmumus, kas attiecas uz VID ģenerāldirektora amata kandidāta izvēli.

Ceturtdien Ašeradens sarunā ar aģentūru LETA pauda cerību, ka jaunā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore tiks nosaukta un apstiprināta valdībā līdz 12.februārim, kad beidzas pašreizējās VID ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes pilnvaru termiņš.

Vienlaikus Ašeradens neizslēdza iespēju, ka kādu laiku VID var nākties vadīt arī ģenerāldirektora pienākumu izpildītājam.

Vispirms bija plānotas intervijas ar abām amata kandidātēm, lai noskaidrotu, vai viņu redzējums saskan ar FM redzējumu par VID reorganizāciju un pārveidošanu par modernu, digitālu uz klientu servisu orientētu iestādi. Ašeradens uzsvēra, ka vēlas, lai kandidātes intervētu arī sociālie partneri, jo arī viņu viedoklis šajā jautājumā ir svarīgs.

Pēc tam notiks gatavošanās politiskajam procesam - sarunas ar valdības koalīcijas partneriem, lai vienotos, kuru kandidāti izvirzīt VID ģenerāldirektora amatam. Ašeradens sacīja, ka arī Saeimas koalīcijas frakcijas noteikti vēlēsies iztaujāt kandidātes. "Mums vēl priekšā ir rūpīgs atlases process, svarīgi izraudzīties pareizu kandidāti," teica Ašeradens.

Jautāts, kurai no kandidātēm - Vitai Narnickai vai Baibai Šmitei-Roķei - viņš dod priekšroku, Ašeradens uzsvēra, ka konkurss ir noticis atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem un konkursa komisija strādāja autonomi.

"Man nav nekādu personisko preferenču. Tikšos ar abām kandidātēm, izrunāsim visus jautājumus. Pēc tam diskusija ar sociālajiem partneriem un koalīcijas partneriem parādīs, par kuru kandidāti varēsim vienoties," teica Ašeradens.

Jau ziņots, ka uz VID ģenerāldirektora amatu turpina pretendēt divas kandidātes, no kurām konkursa komisijai un finanšu ministram būtu jāizraugās viena, kuru virzīt Ministru kabinetā apstiprināšanai amatā.

Šīs kandidātes ir Valsts zemes dienesta ģenerāldirektore Vita Narnicka un VID Nodokļu pārvaldes direktora pienākumu izpildītāja Baiba Šmite-Roķe, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Šmite-Roķe aģentūrai LETA iepriekš konkursa gaitu nekomentēja, vien norādīja, ka, tāpat kā visi, gaida finanšu ministra lēmumu par vienīgo kandidātu uz VID ģenerāldirektora amatu.

Šmite-Roķe piebilda, ka, vadot VID Nodokļu pārvaldi, viņai esot ne tikai idejas, bet jau izstrādāts plāns, kā VID atgūt klientu uzticību, sniegt ērtus un viegli saprotamus pakalpojumus, būt patiesi atvērtam partnerim. Lai to realizētu, ļoti svarīgs esot līdzīgi domājoša VID vadītāja atbalsts.

Publiski pieejamā informācija liecina, ka Šmite-Roķe dažādos amatos VID strādā kopš 1999.gada. Kopš 2020.gada viņa ir Nodokļu pārvaldes direktora vietniece, šobrīd - arī direktora pienākumu izpildītāja. Šmites-Roķes amatpersonas deklarācija par 2022.gadu liecina, ka paralēli darbam VID viņa nodarbojusies ar pētniecību Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU), kur bijusi arī zinātniskā asistente.

Šmite-Roķe Latvijas Universitātē ieguvusi maģistra grādu ekonomikā, bet RTU studē doktorantūrā.

Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka Narnicka par VZD vadītāju tika iecelta 2020.gadā. Pirms tam viņa bija VID vadītājas Ievas Jaunzemes vietniece un Informātikas pārvaldes direktore. Vēl iepriekš Narnicka bijusi Valsts reģionālās attīstības aģentūras direktora vietniece pētniecības un IT jautājumos, strādājusi Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariātā un Iepirkumu uzraudzības birojā.

Narnicka RTU Elektronikas un telekomunikācijas fakultātē ieguvusi maģistra grādu telemātikā. Savulaik, kad Narnicku apstiprināja par VZD vadītāju, Valsts kanceleja un Tieslietu ministrijas kļūdaini tika izplatījušas informāciju, ka viņa ir aizstāvējusi doktora disertāciju. Realitātē viņa sešus gadus bijusi RTU doktorantūrā, bet doktora grāds nav aizstāvēts. Kā aģentūrai LETA skaidroja Valsts kancelejā, tā esot bijusi "cilvēciska kļūda", valdības dokumentos un tālāk arī Tieslietu ministrijas preses relīzē neprecīzi atreferējot ierakstu Narnickas CV.

LETA jau ziņoja, ka konkursa otrajā kārtā pretendenti vērtēšanas komisijai skaidroja motivāciju ieņemt šo amatu, atbildēja uz komisijas jautājumiem un izklāstīja redzējumu par VID stratēģisko attīstību līdz 2029.gadam, lai tas kļūtu par vienu no efektīvākajām nodokļu un muitas administrācijām Eiropā, ar augstu sabiedrības uzticēšanos, īpašu uzmanību veltot VID digitālo pakalpojumu attīstībai un digitalizācijai.

Dalībai trešajā kārtā bija izvirzīti trīs pretendenti. Tajā tiek pārbaudītas tādas pretendentu vadības kompetences kā stratēģiskais redzējums, komandas vadīšana, pārmaiņu vadīšana, attiecību veidošana un uzturēšana, kā arī orientācija uz rezultātu sasniegšanu.

Konkursa noslēgumā augstāko novērtējumu guvušais pretendents tiks virzīts Ministru kabineta apstiprinājumam.

Konkursa pretendentu vērtēšanas komisiju vada Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis, bet tās sastāvā ir Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš, Finanšu ministrijas valsts sekretāre Baiba Bāne, Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas "Cert.lv" vadītāja Baiba Kaškina un finanšu ministra padomniece rīcībpolitikas jautājumos Sanda Liepiņa.

Tāpat pretendentu novērtēšanā piesaistīti neatkarīgi novērotāji - Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) valdes priekšsēdētāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska.

Jau vēstīts, ka valdība 2023.gada 8.augustā nolēma nepagarināt esošās VID direktores Jaunzemes pilnvaru termiņu, un izbeigt darba attiecības ar viņu no 2024.gada 12.februāra.

Jaunzeme atbilstoši FM 2019.gada 7.februāra rīkojumam tika iecelta amatā uz pieciem gadiem. Viņai bija izveidojušās visai konfliktējošas attiecības ar iepriekšējo VID politisko pārraugu, kādreizējo finanšu ministru Jāni Reiru (JV).