Kultūras mantojuma sargi: Kultūras pieminekļa statuss nav cēlonis nekvalitatīviem darbiem Rēzeknes slimnīcā

Latvijas Televīzija vēstīja, ka nesen pārbūvētajā Rēzeknes slimnīcas Infekcijas slimību nodaļas ēkā no griestiem sācis pilēt ūdens, bet slimnīcas pārstāve Līga Vaičule-Kozlovska to skaidrojusi ar ierobežojumiem remontdarbiem - Infekcijas slimību nodaļas ēkai kā valsts nozīmes arhitektūras piemineklim neesot bijušas iespējas siltināt fasādi.

NKMP uzsver, ka tā vērtē tikai projektu atbilstību pieminekļu aizsardzības normatīviem, savukārt par ēkas būvdarbu kvalitāti atbild būvdarbu veicējs. "Sienu siltināšana vai nesiltināšana nevar ietekmēt nokrišņu ūdens tecēšanu cauri jumtam, un mēģinājums novelt vainu uz pieminekļa statusu kā problēmas cēloni ir pilnībā noraidāms," teikts NKMP paziņojumā.

Izvērtējot arhitektūras pieminekļu energoefektivitātes uzlabošanas projektus, NKMP apgalvo, ka bijusi konsekventa lēmumu pieņemšanā, nevienā gadījumā neatļaujot šāda veida ēku siltināšanu no ārpuses, "jo pastāv virkne alternatīvu siltināšanas paņēmienu, ko pārzina jomas profesionāļi".

Rēzeknes slimnīcas Infekcijas slimību nodaļas ēka ietilpst reģiona nozīmes arhitektūras pieminekļa sastāvā. Ēku funkcionālisma arhitektūras stilistikā 1934.gadā projektējis arhitekts Aleksandrs Klinklāvs.

Pirms projektēšanas veikta ēkas arhitektoniski mākslinieciskā izpēte pieredzējušu būvpētnieku vadībā, tajā konstatēts, ka ēkas fasādes saglabājušas savu autentiskumu, tostarp kompozīciju un oriģinālo apdari. NKMP skaidro, ka ēkas fasāžu arhitektūra ir viena no pieminekļa saglabājamajām vērtībām, tādēļ to siltināšana no ārpuses nav pieļaujama.

"Ja ūdens novadīšanas sistēma un jumta seguma atjaunošana minētajai Rēzeknes slimnīcas ēkai nav veikta kvalitatīvi, atbildība par to jāuzņemas būvniekam," pauž NKMP.

Būvdarbus veica SIA "Latgalija", kas pieder šobrīd no Rēzeknes mēra amata atstādinātā Aleksandra Bartaševiča brālim un sievai. Ēkas pārbūves darbi izmaksāja 3,85 miljonus eiro.

Pēc ēkas apsekošanas, ko ir veicis jumiķis, atsevišķās lokālās ēkas vietās bēniņos ir konstatēta rasas veidošanās problēma, taču telpas, kurās ir izvietoti pacienti, tas neskarot, klāstījusi Vaičule-Kozlovska. Pašreiz tiekot izstrādāts tehniskais risinājums, lai garantijas ietvaros radusies situācija pēc iespējas ātrāk tiktu novērsta.

"Latgalijas" vadītājs Mihails Bartaševičs atbildes uz jautājumiem par būvdarbiem nav sniedzis. "Latgalija" īpašnieki vienādās daļās ir Mihails Bartaševičs un Olga Bartaševiča, liecina "Firmas.lv" dati. Uzņēmuma apgrozījums 2022. gadā bija 8,26 miljoni eiro, bet peļņa - 0,32 miljoni eiro.