VIDEO ⟩ Latvija nevar pirkt kājnieku mīnas, kas kara gadījumā ļautu aizsargāties (13)

"VAIROG EU"  ir vienīgais uzņēmums, kurš Latvijā uz vietas mūsu armijas vajadzībām ražo strēlnieku lodes. Tā īpašnieks saka - valstij jāspēj sevi aizstāvēt pašai. Līdz šim ieročus un munīciju esam pirkuši no ārzemēm. Tas bija lēti un vienkārši. Tikmēr Polija, Čehija un citas mūsu reģiona valstis attīstīja militāro rūpniecību un nu spēj izgatavot daudzus ieroču un lādiņu veidus. Militāra konflikta gadījumā miera laika piegāžu ķēdes nedarbosies, trūks izejvielas.

Uzņēmuma īpašnieks Juris Viktors Ozols ir inženieris. Kopā ar kolēģiem daļu no rūpnīcas iekārtām pārbūvējuši pašu rokām. Dažas pilnībā samontējuši no jauna. Radījuši arī savus ložu prototipus. Nesen mazā partijā izlaista snaiperu munīcija. Lodes lidojot līdz kilometram un esot pat precīzākas nekā ārvalstu. Tagad top arī šāviņi, kas spēj caurtriekt bruņas.

Pretbruņu lodēm čaulītes ir ar volframa dzelkšņiem un titāna uzgaļiem. Izejvielas jāpērk ārvalstīs. Arī šaujampulveris, kas ir kritiski svarīgs jebkuras munīcijas ražošanai. Bet valsts līmenī ilgtermiņā būtu jāplāno, lai krīzes situācijām pamatīgi izejvielu krājumi būtu šeit uz vietas. Privātie uzņēmēji tādus apjomus nodrošināt nespēj. Kaut vai tāpēc, ka neviena banka šo nozari nekreditē. Tāpēc "VAIROG EU" radīts bez banku naudas, tikai no saviem iekrājumiem.

Valsts prezidents un Aizsardzības ministrijas vadība uzskata, ka pamazām militāro ražošanu izdosies iekustināt ar jaunās SIA "Valsts aizsardzības korporācijas" izveidi. Viens no tās uzdevumiem būs palīdzēt vietējiem uzņēmumiem attīstīties. Kā arī ar Eiropas naudu veidot rūpnīcu 155 milimetru artilērijas lādiņu ražošanai.

 Tomēr vajadzību mūsu armijai ir daudz. Turklāt ir kāds būtisks ieroču veids, no kā lietošanas Latvija ir atteikusies. Tās ir kājnieku mīnas.

Pirms nepilniem 20 gadiem Latvija pievienojās Otavas līgumam. Tas aizliedz pirkt, glabāt un izmantot kājnieku mīnas. Bet, redzot kā šobrīd Krievija karo Ukrainā, militāristi rosina šo lēmumu pārskatīt.

Militāristi saka - mīnas ir lēts, bet efektīvs ierocis, kas traucē pretiniekam izvērst straujus uzbrukumus. Ja prettanku mīnu laukus, kas sprāgst tikai, ja virs tā atrodas tanki vai cita smagā tehnika, papildina ar kājnieku mīnām, to attīrīšana ir apgrūtināta. Ja Krievija saprot, ka mums šo ieroču nav, jo Otavas līgums tās neļauj pat glabāt armijas noliktavās, viņu uzbrukuma stratēģijai tas nāktu tikai par labu.

Otavas līgumu parakstījušas 166 valstis. Tas radās pēc kājnieku mīnu nekontrolētās izmantošanas Dienvidslāvijā un Āfrikā, kur cieta un mira daudz civiliedzīvotāju. Latvija, kamēr nebijām NATO dalībvalsts, vairākus gadus pievienošanos novilcināja, jo pret šādu soli iebilda armija. Tomēr starptautiskais spiediens bija ievērojams, un Saeima 2006.gadā nobalsoja par.

Kuluāros par iespēju Latvijai no līguma izstāties diskutēts jau vairākus gadus.

Aizsardzības ministrija un Nacionālie bruņotie spēki šobrīd gatavo Militārās pretmobilitātes plānu, lai stiprinātu robežu. Tas ietver ne tikai žoga būvniecību, bet arī dažāda bruņojuma izmantošanu pierobežas zonas sargāšanai.

Valsts prezidents, Aizsardzības ministrs un no amata aizejošais valsts sekretārs saka - ja militāristi uzskata to par pareizu soli, Latvijai no Otavas līguma jāizstājas. Aizsardzības ministrs par to gan vēl gribot diskutēt ar citu valstu ministriem.

Ukraina arī ir Otavas līguma dalībvalsts, bet tā nebija paguvusi likvidēt savās noliktavās esošās mīnas, kas šobrīd palīdz pretoties okupantu uzbrukumam. Latvijā par Otavas konvencijas ievērošanu atbild Aizsardzības ministrija. Bet Ārlietu ministrija ziņo ANO ģenerālsekretāram kā notiek līguma ievērošana.

Par izstāšanos vispirms būtu jānobalso Saeimas deputātiem. Tad par to jāpaziņo pārējām dalībvalstīm, kā arī ANO ģenerālsekretāram un ANO Drošības padomei. Izstāšanās dokumentā sīki jāpaskaidro šī soļa iemesli. Dalībvalsts, kas izteikusi vēlmi izstāties no konvencijas, pārtrauc būt par tādu sešus mēnešus pēc paziņošanas ANO.