Viņa skaidroja, ka lielākoties nelaime notiek miegā, bērns tiek atrasts gultā, un visbiežāk zīdaiņa pēkšņās nāves sindromu izraisa elpošanas apstāšanās vai sirdsdarbības problēmas. Ārkārtīgi retos gadījumos vecāki pamana, ka bērns neelpo, un paspēj tikt līdz slimnīcai.
Zīdaiņu pēkšņās nāves sindroma cēloņi ir dažādi, pamatā pēkšņās nāves sindroms tiek konstatēts līdz gada vecumam, biežāk - līdz četru mēnešu vecumam, taču visbiežāk - viena līdz divu mēnešu vecumā. Viens no iemesliem, kuru vecāki var novērst, ir bērnam nepiemērota vide.
"Zīdaini ietekmē tas, ka mamma smēķējusi grūtniecības laikā, kāds smēķē bērna klātbūtnē. Mazulim vajadzētu gulēt uz cieta matracīša, savā gultiņā, nedrīkst pieļaut, ka bērna gultiņā ir kas tāds, kas var uzkrist bērnam virsū un no kā viņš pats nevar izvairīties. Tāpat nav droši zīdainīti ņemt blakus, jo viņam var nejauši uzgulties, uzkrist virsū sega vai kāds cits priekšmets," norādīja Bārzdiņa.
Vēl ir gadījumi, kad bērns izskatās praktiski vesels, aug labi, bet viņam ir iedzimti sirds ritma traucējumi, kurus nav bijis iespējams iepriekš konstatēt. Ja sirds ritma traucējumi atkārtojas 24 stundu laikā, tas ir ļoti bīstami, uzsvēra speciāliste, piebilstot, ka ir reti gadījumi, kad vecāki pamana, ka zīdainis ir nozilējis, un pagūst viņu atvest uz slimnīcu.