Ministrija: Panākta vienošanās par risinājumiem sabiedriskā transporta aizkavēšanās gadījumos (1)

Ministrijā norāda, ka ceturtdien satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P) tikās ar Autotransporta direkcijas (ATD), VAS "Latvijas dzelzceļš" un AS "Pasažieru vilciens" pārstāvjiem.

Ministrs skaidro, ka sanāksmē puses vienojās par konkrētām veicamajām darbībām un izpildes termiņiem, papildinot, ka vēl ceturtdien ir jāizveido vienota tiešsaistes datubāze, kurā dispečeri operatīvi reģistrēs kavējumus un prognozes.

"Jā, diemžēl līdz šim šādas vienotas pieejas nav bijis. Informācijas aprite pašreiz ir sadrumstalota, caur īsziņām, zvaniem, bet vienots informācijas kanāls palīdzētu ātrāk un precīzāk nodot pasažieriem informāciju. Negaidīsim arī uz nekādiem dārgiem IT iepirkumiem. Vienojāmies par vienkāršu pagaidu risinājumu," norāda Briškens.

Sanāksmē puses vienojās par sinhronu komunikāciju, lai kavējumu datubāzes aktuālā informācija uzreiz nonāk visos komunikācijas kanālos, tostarp "Pasažieru vilciena" mobilajā lietotnē "Vivi Latvija", tīmekļvietnēs, sociālajos tīklos, mašīnista vai konduktora balss paziņojumā vilcienā, nākotnē arī perona displejos un tamlīdzīgi. Savukārt izpildes termiņš informācijas sinhronizēšanai ir līdz piektdienai, 5.janvārim.

Vienlaikus sanāksmē nolemts, ka svarīgākais ir nodrošināt alternatīvus transporta risinājumus reisu atcelšanas gadījumā.

"Nav pieņemami atstāt cilvēkus gaidīt salā un neziņā. Nav viegli atrisināt problēmu, kas vienkārši tikusi gadiem atlikta, bet es prasu ātrus, nevis perfektus risinājumus. Vai tie būtu autobusi, rezerves vilcieni, taksometri - esmu pieprasījis visām iespējamām alternatīvām izmaksu un ieviešanas ātruma aplēses, lai mēs varētu pieņemt nekavējošus lēmumus jau šajā ziemas sezonā," uzsver ministrs.

Alternatīvu nodrošināšanas priekšlikumu iesniegšanas termiņš noteikts pirmdiena, 8.janvāris.

"Visu iesaistīto institūciju vārdā atvainojos pasažieriem par neērtībām jauno vilcienu ieviešanas un dzelzceļa infrastruktūras modernizācijas fāzē. Kļūdas un ķibeles būs, bet mēs aktīvi strādājam, lai kopīgi pārvarētu šos izaicinājumus un veidotu Latvijā modernu sabiedriskā transporta pārvadājumu sistēmu," skaidro Briškens.

LETA jau vēstīja, ka ceturtdien Briškens tikās ar atbildīgajām institūcijām, lai vienotos par sadarbību pasažieru vilcienu tehnisku problēmu gadījumā, kā arī meklētu risinājumus efektīvākai šādu ārkārtas situāciju vadībai.

Savukārt trešdien, 3.janvārī, Briškens tikās ar "Pasažieru vilciena" valdi un Čehijas uzņēmuma "Škoda Vagonka" vadību, lai prasītu paskaidrojumu par jauno elektrovilcienu defektiem un pārrunātu tālākos soļus to novēršanai garantijas ietvaros. Pēc tikšanās viņš uzsvēra, ka visi atklātie jauno elektrovilcienu defekti tiek novērsti garantijas ietvaros.

Tāpat ziņots, ka 2023.gada 15.decembrī "Pasažieru vilciens" sāka pasažieru pārvadājumus ar trim jaunajiem elektrovilcieniem Tukuma, Aizkraukles un Skultes virzienā, savukārt 16.decembrī jaunie elektrovilcieni sāka kursēt arī Jelgavas virzienā. Taču vilcieniem tiek konstatēti dažādi tehniski bojājumi, tostarp vismaz divos gadījumos jaunajiem elektrovilcieniem stacijā ir izlādējusies baterija, neļaujot pacelt pantogrāfu.

"Pasažieru vilciena" pārstāvji iepriekš skaidroja, ka visus 32 elektrovilcienus uzņēmums varētu saņemt līdz 2024.gada vidum. Sākotnēji bija plānots, ka Čehijas uzņēmumam "Škoda Vagonka" līdz 2023.gada beigām PV ir jāpiegādā 23 elektrovilcienus, bet 2024.gadā deviņus elektrovilcienus.

Pēc visu jauno elektrovilcienu saņemšanas un to ekspluatācijas sākšanas kompānija plāno ieviest intervāla grafikus elektrovilcienu maršrutos. Attiecīgi darba dienu rītos un vakaros, kas tradicionāli ir noslogotākais laiks, vilcieni kursēs ik pēc 15 līdz 20 minūtēm.

Pirmie divi Čehijas uzņēmumā "Škoda Vagonka" ražoto jauno elektrovilcienu vagoni Rīgā tika nogādāti 2022.gada jūnijā.

Katrs elektrovilciens sastāv no četriem vagoniem. Viena elektrovilciena garums ir 109 metri. Katrā vilcienā ir sēdvietas 436 pasažieriem un stāvvietas 454 pasažieriem. Vilcienos ir viena līmeņa iekāpšana no paaugstinātajām pasažieru platformām.

Visa projekta kopējās izmaksas paredzētas 257,889 miljonu eiro apmērā.