:format(webp)/nginx/o/2024/01/04/15813670t1he610.jpg)
Marina Čapmena ir sākusi jaunu dzīvi un izveidojusi ģimeni pēc pārcelšanās uz Lielbritāniju, taču apgalvo, ka bērnībā piedzīvojusi Tarzāna cienīgu stāstu – viņa tikusi nolaupīta un pamesta Kolumbijas džungļos, kur viņu izaudzinājuši kapucīnu pērtiķi, vēsta britu laikraksts "The Telegraph".
Čapmena, kurai tagad ir 73 gadi, apgalvo, ka kapucīni viņai iemācīja ēst tāpat kā viņi, šūpoties kokos un gulēt koka dobumā. Viņas dzīve sagriezās kājām gaisā, kad viņa tika atrasta savvaļā un piespiesta nodarboties ar prostitūciju, pirms ieradās Lielbritānijā, kur sāka ikdienišķu dzīvi ar vīru un bērniem Rietumjorkšīrā.
Sieviete savu neparasto stāstu pasaulei atklāja 2013. gadā ar grāmatu “Meitene bez vārda”, kuru sarakstīja kopā ar meitu, un viņas dzīvesstāsts nu ir iekļauts jaunajā Bena Fogla dokumentālajā seriālā “Jaunas dzīves savvaļā”.
Kāds tad ir Marinas dzīvesstāsts?
Viņa apgalvo, ka 1954. gadā četru gadu vecumā nolaupīta no maza ciematiņa Kolumbijā, kad bērnu kontrabanda esot bijusi ierasta parādība. Viņai nav atmiņu par laiku pirms nolaupīšanas.
“Es redzēju, kā roka aizsedza man muti – melna roka baltā cimdā. Tad sapratu, ka mani ved prom divi cilvēki,” iepriekš atklāja Marina.
Neskaidru iemeslu dēļ viņa vēlāk tika atstāta dziļā lietusmeža biezoknī.
Pēc aptuveni divām dienām viņa esot ieraudzījusi kapucīnu pērtiķu baru un sākusi kopēt viņu uzvedību, lai izdzīvotu. Viņa vēroja, kādus riekstus un ogas viņi ēd, ķēra pērtiķu nomestos banānus un dzēra no viņu ūdenskrātuvēm. Galu galā, kad viņa sāka staigāt četrrāpus un pārstāja runāt, pērtiķi viņu esot sākuši pieņemt.
“Kādu dienu viens no jaunākajiem kapucīniem uzlēca man uz pleciem, un, ja jūs nekad neesat ticis apskauts un šis dzīvnieks uzliek rokas uz jūsu sejas, – tas ir jaukākais pieskāriens,” apgalvoja Marina.
Viņa džungļos esot dzīvojusi piecus gadus, līdz meiteni atraduši mednieki.
“Kādu dienu parasto kakofoniju pārtrauca kāda pērtiķa brīdinājuma kliedziens,” atminas sieviete, piebilstot, ka mednieki viņu aizveduši uz bordeli Kukutā, kur viņa pārdota prostitūcijai apmaiņā pret papagaili.
Pēc tur piedzīvotās vardarbības viņai izdevies aizbēgt un Marina kļuvusi par ielas bērnu, vadot kabatzagļu grupējumu. Pēc tam viņu izglābusi kāda ģimene, kura ļāvusi viņai strādāt pie viņiem kā istabenei.
Līdz vēlam pusaudža vecumam viņa strādāja pie labvēļu ģimenes, līdz tā izlēma emigrēt uz Lielbritāniju un paņēma līdzi arī Marinu. 1978. gadā viņi pavadīja sešus mēnešus Bredfordā, kur Marina satikās un iemīlēja Džonu Čapmenu – evaņģēliskās baznīcas ērģelnieku. Lai gan viņa nerunāja angliski un Džons nerunāja spāniski, tas netraucēja uzplaukt abu mīlestībai.
Pāris apprecējās, un viņiem piedzima divas meitas – Vanesa, kurai tagad ir 40 gadi, un Džoanna, kura ir 43 gadus veca. Marina pēc bērnu dzimšanas kļuva par mājsaimnieci.
Pāris joprojām dzīvo Bredfordas priekšpilsētā. Taču Marinai pārmaiņas nebija vieglas, jo viņa bija spiesta visu mācīties no jauna – sākot ar pareizu ģērbšanos un beidzot ar ēšanu ar galda piederumiem.
Tomēr viņa neesot varējusi atturēties no pilnīgi visām savām mežonīgajām izpausmēm. Tā, piemēram, meita Vanesa grāmatā apraksta, kā māte, ejot viņai pakaļ uz skolu, šūpojās koku zaros. Viņa esot svilpusi un vicinājusies koku lapotnē.
“Es zināju, ka citas mammas tā nedara. Bet tā bija mana rotaļīgā mamma,” tā Vanesa. Marina esot dārzā veidojusi šķēršļu joslas, klaigājusi kā pērtiķis un apbrīnojusi dzīvniekus.
Kad Marinas grāmata tika izdota, tā tika uztverta ar skepsi. Daži izteicās, ka tas viss ir sievietes fantāzija, bet citi skaidroja, ka Marinas smadzenes bērnības traumas dēļ radījušas nepatiesas atmiņas. Taču Marinas meita Vanesa ir pārliecināta, ka rakstītais ir patiesība.
“Ir veikti dažādi testi, lai noskaidrotu, vai mana mamma tiešām dzīvojusi džungļos, jo acīmredzot cilvēki ir skeptiski. Es arī būtu, ja tā nebūtu mana mamma! Tomēr pārbaudēs atklājās, ka mammai asinīs snauž neparastas džungļu slimības, kuru viņai nevarētu būt, ja viņas stāsts nebūtu patiess,” skaidroja Vanesa.
Marinas vecākā meita Džoanna kļuvusi par ierēdni, apprecējusies un laidusi pasaulē trīs bērnus, bet ģimenes neparasto stāstu turpina meita Vanesa, kura ir pametusi Lielbritāniju, lai iekārtotu māju Kolumbijas džungļos, kur esot dzīvojusi Marina.
Sākotnēji Marina baidījusies, ka viņas meita pieļauj kļūdu. “Es nekad Kolumbijā neesmu jutusies viegli vai droši. Bet nu vairs neuztraucos. Viņa ir gudra, un es ar viņu ļoti lepojos.”
/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)