Gan Siliņa, gan Rinkēvičs teica savu pirmo gadumijas uzrunu kopš stāšanās amatā.
Kā komentēja Ikstens, premjere vairāk runāja par konkrētākām lietām, tā bija tāda savdabīga atskaite par to, ko viņas vadītā valdība šajos četros mēnešos iespējusi.
Pēc formas Ikstenam nenākot prātā neviena cita premjera uzruna, kas notiktu tik konkrētā vidē, apkārt trokšņojot bērniem. Tā bijusi patīkama atkāpe no ierastās vienmuļības, kur vientuļš premjers runā eglītes kompānijā. Tomēr runai drusku pietrūcis svinīguma.
Runājot par saturu, nebija nekā tāda, kas būtu ļoti iespiedies atmiņā, kā tas gadījies citkārt, sacīja eksperts. Birokrātijas mazināšanu, ko Siliņa minēja, varētu gan varot uzskatīt par Jaunā gada apņemšanos, nevis par kādiem konkrētiem veikumiem.
"Sirdi sildīja stāsti par izglītību, tur gan vēl ir neprātīgi daudz darāmā," bilda politologs. Jautājums, kurš teiks uzrunu nākamajā gadā, bet šobrīd nevarētu teikt, ka valdība ārkārtīgi veiksmīgi risina izglītības sektora problēmas, vērtēja eksperts, piebilstot, ka vairāk redz lēkāšanu pakaļ notikumiem un arodbiedrību spiedienam.