Stājas spēkā grozījumi, lai novērstu izvairīšanos no PVN nomaksas pārrobežu darījumos

Likumā noteikts pienākums maksājumu pakalpojumu sniedzējiem veikt uzskaiti, glabāt un sniegt informāciju Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par maksājumu saņēmējiem un pārrobežu maksājumiem ar mērķi novērst izvairīšanos no PVN nomaksas pārrobežu darījumos.

Finanšu ministrijā (FM) norāda, ka minētā informācijas apmaiņa ar citām dalībvalstīm ļaus analizēt datus par pārrobežu darījumiem, atklāt un kontrolēt krāpnieciskus uzņēmumus un apkarot pārrobežu krāpšanu PVN jomā e-komercijā, tādējādi mazinot PVN zaudējumus dalībvalstīs un nodrošinot vienlīdzīgu konkurenci.

E-komercijas pieaugums atvieglo preču un pakalpojumu pārrobežu pārdošanu galapatērētājiem dalībvalstīs, skaidro FM.

Šajā kontekstā pārrobežu e-komercija nozīmē tādas preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanu, par ko PVN ir maksājams vienā dalībvalstī, savukārt preču piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs veic uzņēmējdarbību citā dalībvalstī, trešā teritorijā vai trešā valstī.

No 2015.gada Eiropas Savienība (ES) darbojas īpašais režīms "mini vienas pieturas punkts" (MOSS) attiecībā uz elektronisko sakaru, apraides un elektroniski sniegto pakalpojumu sniegšanu. Atbilstoši MOSS režīmam, pakalpojumu sniedzējs dalībvalstī, kurā tas ir reģistrēts kā elektronisko sakaru, apraides un elektroniski sniegto pakalpojumu sniedzējs ES, izmanto tīmekļa portālu, lai iesniegtu PVN deklarāciju par PVN, kas maksājams par citās dalībvalstīs sniegtajiem elektronisko sakaru, apraides un elektroniski sniegtajiem pakalpojumiem personai, kura nav PVN maksātājs.

Savukārt iesniegtās PVN deklarācijas reģistrācijas dalībvalsts nosūta attiecīgajām patēriņa dalībvalstīm un pārskaita tām nomaksāto PVN, izmantojot drošu komunikāciju tīklu. Izmantojot MOSS, PVN maksātājiem nav jāreģistrējas klasiskajā PVN maksāšanas nolūkā katrā elektronisko sakaru, apraides un elektroniski sniegto pakalpojumu patēriņa dalībvalstī. No 2021.gada 1.jūlija MOSS tika paplašināts attiecībā uz preču tiešsaistes tirdzniecību B2C ("Business to Consumer") darījumos.

Lielākajā daļā tiešsaistes pirkumu, ko ES veic patērētāji, maksājumi tiek veikti ar maksājumu pakalpojumu sniedzēju starpniecību. Lai sniegtu maksājumu pakalpojumus, maksājumu pakalpojumu sniedzēja rīcībā ir specifiska informācija konkrētā maksājuma adresāta jeb maksājuma saņēmēja identificēšanai un dati par maksājuma datumu, summu un izcelsmes dalībvalsti.

Minētā specifiskā informācija ir jo īpaši svarīga saistībā ar tādiem pārrobežu maksājumiem, kuriem maksātājs atrodas vienā dalībvalstī un maksājuma saņēmējs atrodas citā dalībvalstī, trešā teritorijā vai trešā valstī. Šāda informācija ir vajadzīga, lai dalībvalstu nodokļu iestādes veiktu pamatuzdevumus - atklātu krāpnieciskus uzņēmumus un uzraudzītu PVN saistību izpildi. Tādēļ ir nepieciešams, lai maksājumu pakalpojumu sniedzēji minēto informāciju darītu pieejamu, proti, sniegtu informāciju nodokļu iestādēm nolūkā palīdzēt tām konstatēt un apkarot ar PVN saistītu pārrobežu krāpšanu, norāda ministrijā.

FM min, ka krāpnieciski uzņēmumi izmanto e-komercijas iespējas, lai gūtu negodīgas tirgus priekšrocības, nepildot PVN pienākumus, piemēram, izvairoties no PVN nomaksas. Darījumu nedeklarēšana un citi PVN zaudējumi, ko rada preču piegāde ES mērogā starp uzņēmumiem (B2B - "Business to Business") un B2C, 2019.gadā tika lēsti aptuveni piecu miljardu eiro apmērā.

Tāpat FM norāda, ka nav pieejamas ES mēroga aplēses par krāpšanu saistībā ar PVN pārrobežu B2C pakalpojumu sniegšanas jomā, bet tikai nozares dokumentēti pierādījumi par apraidi un tiešsaistes spēlēm. Līdz ar e-komercijas pieaugumu, problēma tikai palielināsies.

Ņemot vērā, ka nodokļu administrāciju rīcībā nav informācijas, kas nepieciešama, lai nodrošinātu, ka PVN noteikumi par pārrobežu e-komerciju tiek piemēroti pareizi, kā arī, lai apkarotu ar PVN saistītu krāpšanu pārrobežu e-komercijā, deputāti nolēma ieviest regulējumu, lai nodokļu administrācijas rīcībā būtu informācija, lai atklātu krāpnieciskus uzņēmumus un uzraudzītu PVN saistības.

Pievienotās vērtības nodokļa likums papildināts ar jaunu nodaļu, kurā noteikti pienākumi maksājumu pakalpojumu sniedzējiem - veikt maksājumu saņēmēju un pārrobežu maksājumu detalizētu uzskaiti attiecībā uz maksājumu pakalpojumiem, ko tie sniedz katrā kalendārajā ceturksnī, sniegt VID informāciju par maksājumu saņēmējiem un pārrobežu maksājumiem, ja ir izpildījušies ES direktīvā noteiktie nosacījumi uzskaites veikšanai, ir iestājies ziņošanas pienākums un, ja kalendārā ceturkšņa laikā maksājumu pakalpojumu sniedzējs vienam un tam pašam maksājuma saņēmējam sniedz vairāk nekā 25 pārrobežu maksājumu pakalpojumus.