Devāmies ciemos uz Smilteni, burtiski apkrāvušies ar rūķu gādātajām dāvanām. Dāvaniņu katram senioram bija sarūpējusi arī "Apotheka". Cienastam ņēmām līdzi skaistos un garšīgos kliņģerus no "Lage Gastronomija" un vēl dažus kārumus.
Smiltenē mūs jau gaidīja – un gaisā nudien virmoja prieks. Pulcējāmies pansionāta zālē pie lielās egles. Dāvanu bija tik daudz, ka tās aizņēma veselu stūri! Seniori pulcējās pie galdiņiem ar tēju un kārumiem.
Satikšanos vēl jaukāku padarīja Jānis Krūmiņš no grupas “Apvedceļš”. Smiltenietis – savējais! Vīrs ar balsi, kas tiek līdz pašai sirdij, un dziesmām, kurām gribas dziedāt līdzi. Tika gan dziedāts, gan arī uzdejots. Var jau būt, ka gadi mūs visus ar laiku padara lēnākus – taču kādu valsi izgriezt gribas tik un tā, un te nu gadi nav nekāds šķērslis.
Kad bija mazliet uzdziedāts un pat uzdancots, parādījās… Vienradzis! Daži brīnījās, daži iesmēja, daži kungi pat mēģināja paamizierēties ar dīvaino radījumu. Bet Vienradzis tik sprinģoja ap dāvanu kalnu, un lielisko rūķu gādātās dāvanas seniori saņēma tieši rokās. Katras pansionāta istabiņas iemītnieki bija savas vēlmes izteikuši un, spriežot pēc dāvanu saņēmēju sejām, vismaz dažas no vēlmēm noteikti tika piepildītas.