"Esmu pieņēmusi savu likteni." Olga Dreģe ļoti atklāti par saviem dzīves vīriešiem

"Mīlestības dēļ daudz esmu raudājusi, bet sapratusi, ka es laikam esmu vientuļniece. Ilgi esmu dzīvojusi viena - kopš izšķīros ar Zanītes tēvu, kad viņai bija desmit gadi. Ēriks aizgāja dzīvot citur, bet Zanei bijām mēs abi. Ne vienam, ne otram cits cilvēks dzīvē neienāca, mēs palikām vieni. Visi kopā svinējām svētkus, Ērika māsa cepa mums kliņģerus.

Esmu pieņēmusi savu likteni, caur savām sāpēm un rētām iepazinusi sevi un nonākusi pie savas būtības. Nezinu, vai manas izvēles būtu citas, ja man dzīve būtu dota otrreiz. Visticamāk, ka ne. Zīmes brīdināja, ka man ar pirmo vīru nevajag precēties. Jau tad sapratu, ka mēs kopā nepaliksim, bet tā bija neprāta mīlestība. Ar Jāņa Broka māsu Ritu Madonas vidusskolā sēdēju vienā solā. Kad studēju Rīgā, uz mani cerēja Jāņa brālis Vitālijs, bet, kamēr viņš bija armijā, apprecējos ar Jāni.

Es esmu gan sāpinājusi, gan tikusi sāpināta. Šausmīgi raudāju, kad Jānis man pateica, ka iemīlējis citu sievieti. Viņš atbrauca pie manis uz filmēšanas vietu, kur uzņēma "Vella kalpus", un pateica, ka viņam ir cita. Tieši tobrīd bija jāfilmē manas Annas tuvplāns, bet mana pasaule bija sabrukusi. Gribēju nolēkt no kraujas, lai izbeigtu dzīvi un ciešanas. Vajadzēja paiet laikam, lai es saprastu Jānīti un viņa nodevību. Nonācu pie atziņas, ka šķiršanās mums abiem nāca par labu. Ja mēs paliktu kopā, man nebūtu Zanes.

Ar Jāni man nevarēja būt bērnu, bet man vajadzēja turpinājumu, un paldies Dievam, ka pie tā tiku. Zane piedzima, kad man jau bija 40, biju satikusi Ēriku.

Ar viņu, tāpat kā ar Jāni, kopā nodzīvoju trīspadsmit gadus. Ar katru bijis kaut kas skaists, bija asaras un sāpes, bet tagad palikusi tikai pateicība par laiku, kas mums kopā bijis lemts.

Visiem saviem vīriešiem esmu piedevusi un no viņiem paņēmusi labāko, ko esam piedzīvojuši. Neprātīgo jaunības trakumu, pilnbrieda gadu kaisli, bet nekad neesmu atļāvusies iekārot un ņemt to, kas nav mans."

Vairāk lasiet izdevuma "Ievas Stāsti" jaunākajā numurā.