Zinātnieki atklājuši - sievietes asaras padara vīriešus mazāk agresīvus

Pētījumā, ko veica Veizmana Zinātnes institūts Izraēlā, atklājās, ka cilvēka asaras satur ķīmisku signālu, kas samazina aktivitāti divos ar agresiju saistītos smadzeņu reģionos.

Kad pētnieki meklēja brīvprātīgos šim pētījumam, pārsvarā pieteikušās esot sievietes, jo “viņām ir daudz sociāli pieņemamāk raudāt”, norādīja pētījuma vadītājs Šani Agons.

Tomēr pētnieki izvirzīja pieņēmumu, ka tām nav obligāti jābūt sieviešu asarām, lai iegūtu līdzīgu efektu, norādot, ka abu dzimumu asaras satur šo ķīmisko vielu.

Iepriekšējie pētījumi ar grauzējiem atklāja, ka peļu mātītes asaras mazina peļu tēviņu savstarpējos cīniņus, turklāt tēviņi iesmērējas ar savām asarām, lai izvairītos no alfa peļu uzbrukumiem.

Tāpat zinātnieki piebilda, ka citi pētījumi iepriekš liecināja, ka asaras samazina testosterona līmeni.

Šajā pētījumā pēc asaru savākšanas no sešām brīvprātīgajām sievietēm, kuras skatījās skumjas filmas, pētnieki desmitiem vīriešu lika paostīt asaru vai sāls šķidrumu. Kungi nevarēja atšķirt vielas, jo abas ir dzidras un bez smaržas.

Pēc tam vīrieši spēlēja datorspēli, kas izmantota citos agresijas pētījumos, – tajā spēlētāji vāc naudu, ko pretinieki mēģina viņiem nozagt.

Spēlētāji var atriebties un likt pretiniekam zaudēt iegūto naudu, pat ja viņi paši no tā neko neiegūst.

Pēc sieviešu asaru smaržas vīriešu vēlme atriebties samazinājās par 43,7%.

Šie rezultāti ir līdzīgi pētījuma rezultātiem, kuros iesaistīti grauzēji. 

Pētnieki pētīja 62 ožas receptorus, kuriem ir galvenā loma ožas uztveršanā, atklājot, ka četrus aktivizēja asaras, bet ne sāls šķidrums.

Viņi arī pieslēdza pētījuma dalībniekus pie magnētiskās rezonanses aparātiem, kur tika konstatēts, ka pēc asaru smaržas smadzeņu apgabali, kas saistīti ar agresiju, – prefrontālā garoza un priekšēja insula – bija mazāk aktīvi.

Zinātnieki uzskata, ka asaru viela varētu būt attīstījusies, lai mazuļi sevi varētu pasargāt no briesmām.

“Zīdaiņi nevar pateikt – beidziet būt agresīvi pret mani! Viņiem ir ļoti ierobežotas spējas sazināties, un viņi ir bezpalīdzīgi. Viņi ir ieinteresēti mazināt agresiju, un tas atspoguļo bēdīgo realitāti, kas saistīta ar agresiju pret zīdaiņiem,” “The Guardian” norādīja institūta neirobioloģijas profesors Noams Sobels.

Liverpūles Džona Mūra universitātes psiholoģe piebilda, ka atklājumi ir “iespaidīgi”, taču cilvēkiem nevajadzētu izdarīt būtiskus secinājumus.

“Reālajā dzīvē viss var notikt citādāk. Ģimenē, kurā valda vardarbība, asaras var neietekmēt varmākas agresiju. Kāpēc tad šādos apstākļos ķīmiskā signalizācija nedarbojas?” retoriski vaicāja psiholoģe.