Medijs skaidro, kāpēc Ukrainas pretuzbrukums neizdevās (1)

1. Ukrainas uzbrukuma operācijas bija izkaisītas

Ukrainas pretuzbrukuma centrā bija fronte Zaporižjā, un galvenais mērķis bija Melitopoles atbrīvošana, kas ļautu Ukrainas armijai apraut Krievijas piegādes līnijas uz okupēto Krimas pussalu. Vienlaicīgi Ukrainas spēki karoja arī Bahmutas un Berdjanskas virzienā.

2. Rūpīgi izplānota krievu aizsardzības līnija

Ukraina pretuzbrukumu vairākus mēnešus pārcēla, gaidot apsolīto ieroču piegādes un pabeidzot jauno karavīru brigāžu apmācības. Šajā periodā Krievijai izdevās izveidot ierakumus un mīnēt stratēģiskas frontes zonas. Tāpat valsts dienvidiem raksturīgā līdzenā zemes virsma sarežģīja pretuzbrukuma apstākļus, jo ukraiņi zaudēja pārsteiguma elementu. 

3. Karavīru un ieroču trūkums

Ukrainas armijai ar mazāku vīru un tehnikas skaitu bija jālaužas cauri daudzslāņainai Krievijas aizsardzībai, tostarp jāpārvar prettanku šķēršļi, jāiziet cauri sarežģītai tuneļu un ierakumu sistēmai un jāiznīcina stratēģiski maskēti tanki un komandposteņi. Vienlaikus Krievijas artilērija nemitīgi apšaudīja Ukrainas aizstāvju pozīcijas. 

4. Nebeidzami mīnu lauki

Krievijas armija frontē izvietoja noturīgu pirmo aizsardzības līniju – prettanku un pretkājnieku mīnas. Krievijas līniju atmīnēšana ir kļuvusi par vienu no visdārgākajām Ukrainas īstenotajām operācijām – tā ir prasījusi daudz laika un cilvēkresursu.

ASV Pentagona vadība vēlējās, lai Ukrainas armija pretuzbrukumā īstenotu pavisam citu taktiku un novirzīties no ierastajām metodēm karā. Ukrainai tika ieteikts organizēt manevrējamo "kombinēto ieroču" kauju, taču tā vietā Ukrainas bruņotie spēki piekopa nelielu kājnieku grupu taktiku.