Šis gads Līvajam Amareinam bijis notikumiem bagāts. 2. maijā Līvajs kopā ar draugiem pašā Daugavpils centrā sarīkoja piketu ar pašu zīmētiem plakātiem "Vienaldzība nogalina". 4. maijā Līvaju un viņa draugu piekāva. Sekoja izmeklēšana, krimināllietas slēgšana, tad atkal – kriminālprocesa atjaunošana...
"Mīlestība, nevis naids." Uz gada beigu jautājumiem atbild Līvajs Amareins no Daugavpils
Līvajs joprojām ārstējas no piekaušanas sekām. Vai tiesa novērtēs uzbrukumu kā naida noziegumu? Tas noskaidrosies nākamgad. Bet par šo gadu uzdodam Līvajam piecus Apollo.lv gada beigu jautājumus.
Kas ir tavs šīgada lielākais pārsteigums?
Grūti pateikt, bet domāju, ka vislielākais pārsteigums bija atsaucība un empātija no pavisam nepazīstamiem cilvēkiem, kad nokļuvu nelaimē.
Šī gada lielākā vilšanās?
Krietni vīlos Daugavpils policijā un prokuratūrā. Un nācās šķirties no diviem draugiem. Tas mani joprojām sāpina, jo cilvēki vienkārši pārprata manus nodomus un negribēja ieklausīties tajā, ko mēģināju pastāstīt. Diemžēl pārpratumi ir bieža parādība manā dzīvē, droši vien manu autiskā spektra traucējumu dēļ. Es vienmēr esmu atklāts, godīgs un saku kā ir, burtiski. Bet dažkārt cilvēki mēdz meklēt kaut kādu slepenu jēgu pateiktajā vai arī vienkārši negrib uzklausīt mani, kad mēģinu uzlabot situāciju, izsaucot uz atklātu sarunu.
Kāda bija šī gada lielākā jezga tavā skatījumā?
Man tā bija komunikācija ar valsts iestādēm pēc piekaušanas. Ja vien man nebūtu palīdzības un atbalsta no juristes no cilvēktiesību centra, kā arī no "Mozaīkas" un medijiem, un, protams, tuviniekiem, es nezinu, vai es varētu tikt galā.
Kas šogad īpaši tevi iedvesmojis vai ietekmējis?
Runāšu par pozitīvo. Pirmais, kas ienāk prātā, ir manis rīkotais pikets par Stambulas konvencijas ratifikāciju. Tas bija pirmais manis rīkotais pikets, bija grūti saprast, kā sākt, bet tomēr mēs to paveicām.
Ļoti iedvesmoja neformālās tikšanās ar Progresīvie deputātiem Daugavpilī. Leila Rasima un Jana Simanovska ir burvīgas, inteliģentas sievietes, kuras ir gatavas cīnīties par Latvijas nākotni.
Šogad iestājos kā brīvprātīgais NVO "Cita Daugavpils", kur iepazinos ar daudziem aktīviem organizācijas biedriem. Ir prieks zināt, ka Daugavpilī ir aktīvisti, kuri grib apvienot pilsētas apkaimes un cīnīties par Daugavpils nākotni. "Citai Daugavpilij" ir daudz plānu, biedrība joprojām ir diezgan jauna, bet daži panākumi jau ir. Ceram, ka izdosies stiprināt pilsonisko līdzdalību, un strādāsim, lai to paveiktu!
Kāds ir tavs novēlējums sev un kāds - citiem Jaunajā gadā?
Sev gribētos novēlēt tikai mieru un vairāk veselības, kā arī enerģiju tālākām aktivitātēm. Citiem gribētos novēlēt aktīvāk iesaistīties Latvijas politikā, īpaši jauniešiem. Mēs dzīvojam demokrātiskā valstī, un es novēlu visiem izprast, ko tas īsti nozīmē, un ņemt mūsu valsts likteni mūsu pašu rokās. Balsojiet, rīkojiet iniciatīvas, meklējiet izglītojošus pasākumus. Demokrātija ir liela vērtība. Vēl novēlēšu vairāk empātijas pret citiem, īpaši atšķirīgajiem. Lai ved jūs pa ceļiem mīlestība, nevis naids.