Līvajs joprojām ārstējas no piekaušanas sekām. Vai tiesa novērtēs uzbrukumu kā naida noziegumu? Tas noskaidrosies nākamgad. Bet par šo gadu uzdodam Līvajam piecus Apollo.lv gada beigu jautājumus.
Kas ir tavs šīgada lielākais pārsteigums?
Grūti pateikt, bet domāju, ka vislielākais pārsteigums bija atsaucība un empātija no pavisam nepazīstamiem cilvēkiem, kad nokļuvu nelaimē.
Šī gada lielākā vilšanās?
Krietni vīlos Daugavpils policijā un prokuratūrā. Un nācās šķirties no diviem draugiem. Tas mani joprojām sāpina, jo cilvēki vienkārši pārprata manus nodomus un negribēja ieklausīties tajā, ko mēģināju pastāstīt. Diemžēl pārpratumi ir bieža parādība manā dzīvē, droši vien manu autiskā spektra traucējumu dēļ. Es vienmēr esmu atklāts, godīgs un saku kā ir, burtiski. Bet dažkārt cilvēki mēdz meklēt kaut kādu slepenu jēgu pateiktajā vai arī vienkārši negrib uzklausīt mani, kad mēģinu uzlabot situāciju, izsaucot uz atklātu sarunu.
Kāda bija šī gada lielākā jezga tavā skatījumā?
Man tā bija komunikācija ar valsts iestādēm pēc piekaušanas. Ja vien man nebūtu palīdzības un atbalsta no juristes no cilvēktiesību centra, kā arī no "Mozaīkas" un medijiem, un, protams, tuviniekiem, es nezinu, vai es varētu tikt galā.