FOTO ⟩ "Dzīvnieki nav prece." Aktīvisti pie Saeimas piketē pret bezatbildīgu mājas dzīvnieku pavairošanu

Protesta mērķis ir pievērstu uzmanību pārmērīgajiem dzīvnieku vairošanas apjomiem, kas noved pie dzīvnieku pamešanas vai nogalināšanas.

Foto: ​Pikets pret bezatbildīgu mīļdzīvnieku pavairošanu

Kā norāda dzīvnieku patversmes "Ulubele" vadītāja Ilze Džonsone, Latvijā dzīvnieku patversmes ir pārpildītas, bet sociālos tīklos regulāri redzamas ziņas par pamestiem un klaiņojošiem dzīvniekiem.

"Dzīvnieki nav tāda "prece", kuru, ja nav noieta, var nolikt noliktavā "līdz nākamajai sezonai". Katrs dzīvnieks ir dzīva un just spējīga būtne, kas radīta, lai dzīvotu savā ģimenē," uzsver Džonsone.

Viņa skaidro, ka Latvijā nav pieprasījuma pavairotajam dzīvnieku apjomam, savukārt bezatbildīga pavairošana noved pie dzīvnieku likvidācijas.

"Pie tik milzīgas pārprodukcijas nevar būt tā, ka turpina "ražot" vēl vairāk kucēnu un kaķēnu. Ideālā gadījumā atbildīgs audzētājs pirms pārošanas jau atrastu vismaz astoņus cilvēkus, kas tos kucēnus vai kaķēnus ņems," norāda Džonsone.

Vienlaikus Celitāne piebilst, ka Zemkopības ministrija (ZM) jau ilgstoši ignorē problēmas mājas (istabas) dzīvnieku turēšanas, labturības un aizsardzības jomā. Tostarp viņa atzīmē, ka nav izstrādāta uzraudzības un kontroles kārtība mājas dzīvnieku audzētājiem un pavairotājiem.

Tāpat "Dzīvnieku policijas" pārstāve norāda, ka, veicot grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā, ZM rīkojusies haotiski. Tostarp pirms darba grupām ZM nav nosūtījusi apspriežamās daļas, devusi dzīvnieku aizsardzības organizācijām nesamērīgi īsus termiņus iesniegt priekšlikumus, kā arī aicinājusi iesaistītās puses un nevalstiskās organizācijas iesniegt kopēju un saskaņotu redakciju, bet gala redakcijā darba grupās panāktās vienošanās un komisijā izteiktos iebildumus ignorējusi.

Celitāne norāda, ka tā vietā, lai izstrādātu kārtību, kā uzraudzīt un kontrolēt mājas (istabas) dzīvnieku audzēšanu un pavairošanu, ar grozījumiem plānots vērsties pret dzīvnieku aizsardzības organizācijām, ierobežojot un apgrūtinot to darbību dzīvnieku glābšanā.

Tāpat viņa uzsver, ka, neskatoties uz iebildumiem, ZM plāno ieviest grozījumus, kas paredz ikvienam, kurš glābj nelaimē nonākušos dzīvniekus, likt reģistrēties par patversmi Pārtikas un veterinārajā dienestā

Vienlaikus Celitāne uzsver, ka arī Eiropas Parlamenta (EP) rezolūcijā norādīts, ka ir vajadzīga vienota Eiropas Savienības (ES) definīcija intensīvam ciltsdarbam ar dzīvniekiem komerciālos nolūkos paredzētām audzētavām, lai cīnītos pret lolojumdzīvnieku nelegālu tirdzniecību.

Tostarp EP aicina Eiropas Komisiju un dalībvalstis veikt pasākumus, lai aizliegtu tādu audzēšanas un tirdzniecības praksi, kas kaitē lolojumdzīvnieku veselībai, labturībai un uzvedības attīstībai. Kā arī EP ieskatā būtu jāmudina dalībvalstis veidot obligātu reģistru, kurā tiktu iekļauti pilnvaroti lolojumdzīvnieku audzētāji un pārdevēji un ar kurā ievadīto informāciju varētu iepazīties citas dalībvalsts atbildīgās personas.

Jau ziņots, ka Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē 13.decembrī deputāti otrajam lasījumam nolēma virzīt grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā.

Grozījumi paredz uzlabot dzīvnieku labturības līmeni to turēšanā, pavairošanā un atsavināšanā, panākt dzīvnieku izsekojamību, vienlaikus aizsargājot potenciālos dzīvnieku pircējus, kā arī paplašināt kompetences dienestiem, uzsākot administratīvā pārkāpuma procesu, ja konstatēti pārkāpumi dzīvnieku labturībā un aizsardzībā.

Septembrī dzīvnieku aizsardzības organizācijas jau rīkoja piket pret birokrātijas palielināšanas un darbības ierobežošanu dzīvnieku aizstāvjiem.