Plēsēju skaits Eiropā pieaug; mednieki cer uz pārmaiņām

Plēsēju skaits pieaug

Pirms 31 gada Eiropas Savienībā tika ieviesta Biotopu direktīva, kuras galvenais mērķis ir saglabāt Eiropas dažādās dzīvotnes un sugas. Pasākumi ir bijuši veiksmīgi, jo praktiski visās Eiropas valstīs ir sastopama vismaz viena no lielo plēsēju sugām: brūnais lācis, Eirāzijas lūsis, pelēkais vilks un tinis. Plēsēju skaita pieauguma tendences ir visās četrās lielo plēsēju sugās.

“Sasniegts labs rezultāts, bet tikai pirms 30 gadiem neviens nebija padomājis par to, ko darīsim, kad iecerētais būs realizēts,” saka žurnāla “Medības” galvenā redaktore Linda Dombrovska.

“Latvijā, kā arī daudz kur Eiropā, veidojas konflikti starp lielajiem plēsējiem un mājdzīvniekiem vai lauksaimniecības dzīvniekiem.

Līdzāspastāvēšana ar lielajiem plēsējiem visā Eiropā, kas ir blīvi apdzīvota, ir liels izaicinājums. Pirms daudziem gadiem fakts, ka populācija atjaunosies un pieaugs, bet līdz ar to palielināsies konfliktu skaits starp dzīvniekiem un cilvēku, netika ņemts vērā, pieņemot lēmumus attiecībā uz lielo plēsēju aizsardzību.”

“Nekad mednieki nevienā valstī nav teikuši, ka vilki vai citi plēsēji būtu “jāizšauj” vai jāiznīcina, jo tie kādam traucē,” skaidro Dombrovska. “Mēs esam nonākuši situācijā, kad redzam, ka plēsēju skaits ir pieaudzis, bet nav plāna, nav idejas vai stratēģijas par to, ko tad darīt tālāk. Tā ir ļoti jocīga situācija, bet vēl jocīgāka attieksme būtu nedarīt neko.”

Šobrīd nepieciešama atbilstoša apsaimniekošana, plāni un rīcība. Ir sākta diskusija ar Eiropas Komisiju, kurā piedalās Eiropas Medību un dabas aizsardzības asociāciju federācija (Federation of Associations for Hunting and Conservation of the EU (FACE)), kas atklātā vēstulē lūdz padarīt Biotopu direktīvu vismaz elastīgāku, atbilstošāku katras valsts situācijai.

FACE pārstāv 7 miljonus mednieku visā Eiropā. Galvenais šīs organizācijas darbības virziens ir mednieku interešu pārstāvniecība Eiropas Parlamentā un Eiropas Komisijā.

Medījamo dzīvnieku uzskaite ir viens no svarīgākajiem uzdevumiem, ko veic mednieki Eiropā. Tāpēc medniekus pārstāvošās organizācijas visā pasaulē iesaistās pētījumos, dzīvnieku uzskaitē, cīnās par to, lai savāktā informācija tiktu izmantota dažādu veidu zinātniskajos pētījumos un projektos. Mednieku iegūtie un apkopotie dati pamato medījamo sugu populāciju apsaimniekošanas plānus.

“Mums Latvijā vismaz nav aizliegts apsaimniekot vilku populāciju,” saka Dombrovska. “Taču ar lāčiem un lūšiem ir citādi, tos nedrīkstam medīt. Latvijā situācija vēl nav tāda kā citās valstīs, kur piemēram, lāči, kuru savairojies ļoti daudz, ienāk apdzīvotās vietās, barojas ar atkritumiem. Un tāpēc, ka visu cauru gadu ir pārtika, tie nedodas gulēt ziemas miegu. Līdzsvars dabā ir izjaukts tieši nesamērīgā dzīvnieku skaita dēļ. Uzskatāmākais piemērs ir par lāčiem Rumānijā, kur lauku iedzīvotāji piedzīvo lāču uzbrukumus ar letālām sekām, bet ne vienmēr tas tiek atklāts vai ziņots dažādu birokrātisku apsvērumu dēļ. Tādā veidā reālā situācija neatspoguļojas statistikā un neļauj pieņemt adekvātus lēmumus.”

“Ir vajadzīgas diskusijas visos līmeņos, izmaiņas normatīvajos aktos, lai neveidotos nevajadzīgs naids un aizspriedumi pret dzīvniekiem, kā arī spriedze sabiedrībā,” pārliecināta Dombrovska.

“No vienas puses, lai mazinātu cilvēku bailes, ir svarīgi informēt, ka savvaļas vilku radītais risks ir tik mazs, ka to nevar aprēķināt, jo īpaši Eiropas un Ziemeļamerikas apstākļos. No otras puses, ir svarīgi informēt, ka šis risks nav nulle, lai sagatavotu sabiedrību iespējamai reaģēšanas pasākumu nepieciešamībai,” raksta pētnieki.

Dažādos citos avotos tiek pieļauts, ka pasaulē uzbrukumu skaits ir aptuveni divas reizes lielāks, jo bieži nav bijis iespējams noskaidrot, kāds dzīvnieks uzbrucis.

Eiropas mednieki prasa pārmaiņas

Aptuveni 80% lēmumu, kas tiek pieņemti Briselē attiecībā uz medībām, dabas aizsardzību, ieroču apriti un citiem jautājumiem, tieši ietekmē medniekus nacionālā līmenī, arī pie mums Latvijā.

FACE šā gada novembrī ar atklātu vēstuli vērsās pie Eiropas Komisijas prezidentes Urzulas fon der Leienas, aicinot aktīvi rīkoties, lai risinātu vilku problēmas visā ES.

Apkopojot Eiropas mednieku prasības, kas izteikta vēstulē, iezīmējas šādas problēmas: iemesls, kāpēc izmaiņas tiek virzītas, ir tas, ka situācija Eiropā kļūst kritiska. Ir nepieciešami praktiski risinājumi. Tas attiecas ne tikai uz vilkiem. Nesen piedzīvots, cik strauji mainījās situācija ar brūnajiem lāčiem Somijā, kurā līdz šim viss bija labi. Tas saistāms ar neskaidrībām Eiropas Komisijas norādījumos par stingru sugu aizsardzību. Eiropas mednieki pieprasa šādus risinājumus: grozīt Biotopu direktīvas pielikumus; precizēt ES vadlīnijas par stingro aizsardzību piemērošanu, lai dokuments atspoguļotu to principus un piešķirtu reālu nozīmi nesenajiem paziņojumiem. Jo īpaši Eiropas Komisijas 2023. gada 4. septembra paziņojumam par vilkiem Eiropā, aicinot dalībvalstis izmantot spēkā esošos izņēmumus, lai mazinātu cilvēku un vilku konfliktu, norādot, ka ir reģioni, kur vilku populācijas pat apdraud sabiedrības drošību. Un trešais - ieviest jaunu pieeju vilku aizsardzības statusa novērtēšanā saskaņā ar pārrobežu ekoloģiju. Pats galvenais, tas ir jādara drīz, noteikti pirms nākamajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām 2024. gada jūnijā.

Vēstulē uzteikta U. fon der Leienas iniciatīva sākt apspriedes, apkopojot jaunākos datus un informāciju par vilku populāciju un tās ietekmi, un aicinot pēc iespējas ātrāk rīkoties turpmāko pasākumu plānošanā un noteikšanā.

Neizprotami likumi rada problēmas

Latvijas medniekiem neizpratni rada ne tikai direktīvas par lielo plēsēju medībām, bet arī citi aizliegumi, kuriem trūkst loģikas.

Sākot ar 2023.gada 16. februāri, medīt, izmantojot svina skrotis ES biotopā, ko dēvē par mitrājiem, ir pilnībā aizliegts.

“Ja likums ir pieņemts, protams, tas ir jāpilda neatkarīgi no apstākļiem un tā, vai vispār to var izpildīt,” saka Dombrovska. “Runa ir par svina munīciju, jo īpaši tās lietošanas aizliegumu konkrētos biotopos – mitrājos un to tuvumā. Protams, visiem ir skaidrs, ka svins ir kaitīgs, par to neviens nestrīdas, bet ir radusies cita problēma –

nav saprotams, kāpēc aizliegums attiecas tikai uz medniekiem, bet Eiropas armijas mierīgi var turpināt lietot un nēsāt svina munīciju, trenēties šautuvēs, kas atrodas pie mitrājiem?”

Eiropas Medību un dabas aizsardzības asociāciju federācija arī uzskata, ka pieņemto regulu nevar uzskatīt par labu likumu, bet šā likuma izstrādes procesu – par labu likumdošanas piemēru. Galvenokārt tādēļ, ka mitrāju jēdziens ir pārāk plašs, aizliegums ir neloģisks, piedevām vēl pārkāpjot ES pilsoņu pamattiesības, proti, nevainīguma prezumpciju.

Eiropas Komisija savā mājaslapā norāda, ka šis likums (regula tiek ieviesta dalībvalstī 1:1) palīdzēs aizsargāt ES mitrāju stāvokli, novērsīs to, ka katru gadu ES viens miljons putnu iet bojā no saindēšanās ar svinu. Regula aizliedz izšaut un pat nēsāt svina skrošu munīciju tuvāk par 100 metriem no mitrājiem, atļaujot lietot tikai videi draudzīgākus šāviņus.

Tiek lēsts, ka katru gadu skrošu veidā ES mitrājos nokļuva 4000 tonnu svina. Toksiskā viela saindē gan ūdeni, gan arī augsni.

Šobrīd tiek gatavoti papildu ierobežojumi attiecībā arī uz makšķerēšanas piederumiem no svina.

No likumīgās perspektīvas, ja kāda no ES dalībvalstīm centīsies paskaidrot, ko nozīmē mitrāji, piemēram, sašaurinot to nozīmi, kas noteikta regulā, tam var sekot procedūra no Eiropas Komisijas puses. Direktīvas vēl pieļauj interpretāciju, bet regula tādu nepieļauj. Tātad mitrājs regulas izpratnē ir palienes, zāļu un kūdras purvi vai ūdeņu platības – dabiskas vai mākslīgas, pastāvīgas vai pārplūstošas, kurās ir stāvošs vai tekošs ūdens, saldūdens, iesāļš vai sāļš ūdens, tajā skaitā – jūras akvatorijas, kuru dziļums bēguma laikā nepārsniedz sešus metrus. “Mūsu apstākļos mitrājs ir absolūti izplūdis jēdziens, jo milzu peļķes var parādīties arī tur, kur nekāda mitrāja nav,” secina Dombrovska.

Piedevām aizliegums attiecas ne tikai uz pīļu medībām, kā daudzi iedomājas, bet arī uz svina skrošu izmantošanu šautuvēs, kas atrodas mitrāju tuvumā.

Eiropas Komisija turklāt uzskata: lai būtu vieglāk panākt regulas ievērošanu, nēsāšanas ierobežojumam būtu jāattiecas ne tikai uz nēsāšanu šaušanas izgājienā mitrājos, bet arī nēsāšanu sakarā ar došanos šaut mitrājos, citiem vārdiem, nēsāšanu apstākļos, kas ir cieši saistīti ar pašu šaušanu. Tas ietvertu, piemēram, gadījumus, kad skrotis nēsā, dodoties šaut mitrājos vai no šādas šaušanas atgriežoties, vai kad skrotis nēsā kāds, kas šaušanas ekspedīcijā medniekiem palīdz.

FACE arī ir uzsvērusi, ka šī regula ir pretrunā jebkuriem Eiropas pilsoņa pamattiesību principiem, proti, nevainīguma prezumpcijai.

Regula paredz – ja tiek konstatēts, ka kāda persona šaušanas izgājienā vai tā ietvaros nēsā šādas skrotis mitrājos vai līdz 100 m attālumā no mitrājiem, uzskata, ka attiecīgā šaušana ir šaušana mitrājos, ja vien attiecīgā persona nevar pierādīt, ka tā ir kāda cita veida šaušana.

Pagaidām priekšlikumi aizliegt arī cita veida svina munīcijas izmantošanu medībās ir apstājušies Ukrainas kara dēļ, taču noteikti tas tiks virzīts nākotnē. Tāpēc mednieki pieprasa loģiskus, saprotamus un izpildāmus likumus.

Raksts tapis sadarbībā ar PEFC.