Lems, vai samazināt LVM koksnes cenas un likt cirst vairāk

Banku peļņa pagājušajā gadā bija ap 320 miljoniem eiro. Šogad tikai pirmajos sešos mēnešos tā bija 350 miljoni. Tas notiek uz kredītņēmēju rēķina.

Finanšu ministrija piedāvāja bankām avansā maksāt ienākuma nodokli. Valsts budžetā ienāktu papildu nauda, bet kredītņēmējiem tas gan nekā nepalīdzētu. Saeimas Budžeta komisija rosināja ar likumu uz pusi samazināt banku procentu likmes.

Bankas Jāņa Reira (Jaunā Vienotība) vadītās komisijas priekšlikumus sauca par populismu, draudēja tiesāties un pārtraukt kreditēt vispār. Arī Finanšu ministrija un centrālā banka sajūsmā par ierosinājumu nebija.

Bankas pārmeta, ka politiķi ar tām nerunā, bet, kā apgalvo Budžeta komisijas deputāti, pašas neko nepiedāvāja. Pirms trešā - galīgā - lasījuma Saeimā nonāca jauns plāns - procentmaksājumu samazināt par 30%.

Ja bankām savu interešu virzīšana šogad vedās ar mainīgām sekmēm, tad kokrūpniecības nozarei valdības maiņa ir veiksmīgs pavērsiens. Nozare šogad Zemkopības ministrijai prasījusi grozīt tai neizdevīgos Latvijas valsts mežu koksnes pārdošanas līgumus un palielināt ciršanas apjomu.

Zemkopības ministrija sagatavojusi informatīvo ziņojumu, ko tuvākajās nedēļās skatīs valdībā. Sagatavotais lēmumprojekts liecina, ka ministrija piedāvā grozīt 2021. gadā noslēgtos Latvijas valsts mežu koksnes piegādes līgumus.

2021.gads kokrūpniecības nozarei bija izcils. Eksporta tirgos bija milzīgs pieprasījums un cenas strauji auga. Koksnes izstrādājumu ražotāji gadu noslēdza ar trīs miljardu apgrozījumu un 460 miljonu eiro peļņu, liecina "Lursoft" dati. 2022.gada sākumā burbulis turpināja augt - sasniedzot četrus miljardus eiro, bet auga arī izdevumi un peļņa palika iepriekšējā līmenī.

Nepilnu pusi visu kokmateriālu Latvijas ražotāji iepērk no "Latvijas valsts mežiem", galvenokārt slēdzot ilgtermiņa līgumus uz trim gadiem. 2021. gadā slēgtie līgumi tagad kokrūpniekiem ir neizdevīgi, jo gatavās produkcijas cenas ir kritušās.

Pērnā gada beigās burbulis plīsa, taču iepriekš ar valsts mežiem noslēgtajos piegāžu līgumos cenas aizvien ir iepriekšējā līmenī. Nozare prasīja to mainīt.

Līgumi ir spēkā līdz nākamā gada beigām. Uzņēmumi tos lauzt baidās, jo tad nedrīkst piedalīties nākamajās Latvijas valsts mežu koksnes izsolēs. Taču atsevišķi uzņēmumi izlēmuši, ka izdevīgāk ir samaksāt sodu un vairs nepirkt koksni no lielākā mežu īpašnieka Latvijā.

Ministrija piedāvā, sākot ar nākamo gadu, cenas ilgtermiņa līgumos noteikt atbilstoši tirgus cenai. Tāpat tā plāno atvieglot līgumu laušanu.

Lietuvas valsts mežu uzņēmums raidījumam "Nekā personīga" skaidro, ka tur ilgtermiņa līgumos cenas pārrēķina divreiz gadā un pielāgo tirgus cenai. Igaunijas valsts mežu kompānija līgumus slēdz uz pieciem gadiem, un trīsreiz gadā sarunu procedūrā maina nolīgto cenu. Šobrīd Latvijā salīdzinājumā ar kaimiņiem egles zāģbaļķi ir par 20-30% dārgāki, priedei atšķirība ir nedaudz mazāka. [tabula]

Ministru kabinets uz pieciem gadiem nosaka maksimālo ciršanas apjomu "Latvijas valsts mežos", ko valsts uzņēmums izpilda uz 90%. Valdībā iesniegtais ziņojums paredz uzdot valsts mežiem izpildīt maksimālo plānu. Tie ir papildu 1,8 miljoni kubikmetru koksnes turpmākajos divos gados.

Ministrija rēķina, ka tā valsts uzņēmuma peļņa ne tikai nesamazināsies, bet pat pieaugs. Aprēķini gan balstās tikai uz pieņēmumiem un neņem vērā faktu, ka lielāks ciršanas apjoms nozīmē visas produkcijas cenu kritumu.

Par sagaidāmo Latvijas valsts mežu peļņas kritumu Kokrūpnieku federācija argumentē, ka krīze ir visā nozarē. Tādēļ nav loģiski, ka valsts meži šogad pelna tāpat kā līdz šim un cer tā turpināt darīt arī nākamgad.