Dokumentā, ko VARAM tagad piedāvā apspriešanai, minēts, ka, paplašinot aizsargājamās teritorijas, pirmo desmit gadu laikā iegūstamais koksnes apjoms varētu samazināties par 5,6 līdz 19 procentiem gadā (salīdzinot ar 2021. gadu), atkarībā no izvēlētā dabas aizsardzības scenārija.
Un pieļaujot attiecīgi arī darba vietu zudumu nozarē - no 2000 līdz 7500. Pētījumā arī apskatīts, kā kompensēt koksnes resursus, taču tas bija balstīts uz importu no Krievijas un Baltkrievijas, kas esošajos apstākļos vairs nav izmantojams.
Latvijas Kokrūpniecības federācijas viceprezidents Kristaps Klauss vairākkārt uzsver, ka šobrīd ir pārāk daudz nezināmo. Viņaprāt, veidojot plašākas aizsargājamajās teritorijas, mežu nozarei Latvijā var izrādīties, ka vairs nav nākotnes. "Principā tas, kas mūs neapmierina, ir tas, ka nav skaidri pateikts, cik daudz mēs izņemam [mežus no saimnieciskās darbības].
Viena lieta, ja mēs runātu tikai par 57 000 hektāru. Bet tas informatīvais ziņojums ir iemidzinošs, nedodot atbildes patiesībā, cik daudz mēs izņemsim. Sliktākajā reālistiskajā scenārijā Latvijā, kokrūpniecībai, visam, kas saistīts ar baļķu pārstrādi, vajadzētu izbeigties uz tuvākajiem 10 - 20 gadiem," saka Klauss.
Konkrētu skaitli, cik hektāriem meža un lauksaimniecības zemes uzliks jaunus ierobežojumus, nenosauc arī atbildīgā ministre. Viņa norāda, ka viss būs vien pieņēmums, kamēr nav zināms, tieši kur būs jaunās aizsardzības teritorijas.
"Šobrīd man ir grūti komentēt nosauktos skaitļus, jo tāda precīza modelēšana tieši par teritorijām ir procesā - sadarbībā ar Latvijas Universitāti, un tas droši vien būs jāskata tajā brīdī, tāpēc, es domāju, spriest par darbavietām ir pāragri. Jo bieži vien šie biotopi ir arī tādās teritorijās, kuras nav mežsaimniecībā izmantojamas," saka Bērziņa.