Četru gadu laikā iznīcināti 9000 hektāru mežu biotopu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ziņojumam par to, kā turpmāk Latvijā sargāt apzinātās dabas vērtības, vajadzēja būt jau pirms diviem gadiem, taču tikai tagad parādījušies pirmie scenāriji, kas tiek nodoti apspriešanai. Pagaidām – tikai ieinteresētajām pusēm, taču pēc gadumijas dokuments būs pieejams plašākai sabiedrības daļai.

"Kāpēc tas ir noticis tik ilgi un lēni, man droši vien šobrīd ir grūti komentēt, kāda ir bijusi tā politiskā izšķiršanās, ka mēs pie tā ziņojuma esam nonākuši tikai šobrīd," atzīst vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa (JV).

Pētījuma laikā Eiropas Savienības nozīmes biotopus fiksēja kopumā 667 459 hektāru platībā, kas veido ap desmit procentu (10.34%) Latvijas teritorijas. Aptuveni puse no tiem ir mežs, ceturtā daļa purvi, tam seko vērtīgo zālāju, saldūdeņu, piekrastes un atsegumu biotopi.

Pirms četriem gadiem Eiropas Komisija pret Latviju sāka pārkāpuma procedūru, jo sugām bagātas ganības, kā arī staignāju meži nebija pietiekamā platībā iekļauti aizsargājamajās NATURA 2000 teritorijās, savukārt lakstaugiem bagāti egļu meži, ķērpjiem bagāti priežu meži un meža ganības netika pietiekami aizsargātas.

Nesen Ministru kabinets pieņēma lēmumu, lai paplašinātu dabas liegumus staignāju teritorijām. Arī tas saskārās ar iebildumiem un uz valdības galda nonāca līdz galam nesaskaņots dokuments. Nākamgad šis darbs gaida arī zālājus.

"Mūsu Natura 2000 teritorijām nav aizsardzības mērķu. Natura 2000 teritorijās notiek saimnieciskās darbības, kas nav savienojamas ar dabas daudzveidības mērķiem.

Un, lai to novērstu, mums būs ne tikai dažreiz jāpalielina tas tīkla pārklājums, bet arī jāizstrādā aizsardzības mērķi, mums jāizstrādā detālplāns, kā šie mērķi tiek īstenoti un kādas saimnieciskās darbības ir un nav atļautas konkrētajā teritorijā. Un jāpierāda, ka šīs saimnieciskās darbības, kuras ir atļautas, ir savienojamas ar dabas daudzveidības mērķiem, un tas ir iztrūkstoši," raidījumam norāda Latvijas Dabas fonda vides politikas eksperte Baiba Vitajevska-Baltvilka.

Šobrīd VARAM sagatavojusi un apspriešanai izlikusi vairākus scenārijus par to, kā saglabāt saskaitītās dabas vērtības. No tiem minimālais paredz jaunus liegumus tikai tādai platībai, lai izvairītos no Eiropas Komisijas jau uzsāktajām pārkāpuma procedūrām, bet pārējie paredz daudz plašāku pieeju.

"Tas mūsu priekšlikums šobrīd, kā no VARAM ministrijas, ir iet ar šo maksimālo scenāriju, kas ir piedāvāts šajā informatīvajā ziņojumā. Tas nozīmē, ka mēs piedāvāsim palielināt visu Eiropas Savienības nozīmes biotopu teritorijas atbilstoši līdz kopumā Eiropas noteiktajam platību apjomam, cik lielam tam Latvijā vajadzētu būt.

Šie biotopi ir dažādās vietās, un tie arī ir dažādi - gan īpaši aizsargājamās teritorijās, gan ārpus tām, kā, piemēram, zālāju, kur daudz ir ārpus aizsargājamām teritorijām. Šobrīd VARAM pozīcija būs cieta ar maksimālo piedāvājumu, un tad, protams, skatīsimies, kā mums veiksies savstarpējās diskusijās," norāda ministre Bērziņa.

Dabas skaitīšanā konstatēts, ka vairāk nekā puse mežu un zālāju biotopu šobrīd atrodas ārpus aizsargājamām vietām, turklāt – izkaisīti nelielās grupās.

Tādēļ VARAM vēlas palielināt šīs vienlaidu aizsargājamās platības, iekļaujot tajās zonas pie biotopiem, un tās arī savienotu ar, piemēram, jau esošu NATURA 2000 teritoriju. Šis arī izsaucis visvairāk diskusiju un spekulāciju un radījis jautājumu, vai maz pusēm izdosies tikt līdz kopsaucējam.

"Tāpēc, ka tā neziņa ir, tas arī raisa varbūt tos mītus un patiesību. Tāpēc ir nepieciešams sasēsties vēlreiz pie galda un skaidri ar šīm kartēm tikt galā un apskatīties tos kopējos aprobežojumus," saka Latvijas Valsts mežu kapitāldaļu turētājs un Zemkopības ministrijas valsts sekretārs Raivis Kronbergs.

Ziņojumam par tālāko rīcību ar dabas vērtībām bija jābūt gatavam jau pirms diviem gadiem. Taču tas nenotika, jo sākās iebildumu vētra, visskaļāk – no meža nozares puses. Tolaik tika pieprasīts sociālekonomiskais izvērtējums par sekām, ja palielina aizsargājamo teritoriju platības.

Izvērtējums ir paveikts, taču arī tas nav nesis visas gaidītās atbildes. Turklāt vēl jāmeklē arī efektīvākais piedāvājums kompensācijām zemju īpašniekiem. "Valsts meži dara visu, lai saglabātu šīs dabas vērtības. Protams, man liekas, ka tas kompromiss šinī gadījumā attiecībā uz privātajiem ir atbilstošas kompensācijas.

Attiecībā uz valsts mežiem - ļoti skaidri aprēķini, kas patiešām notiks kopumā gan ar valsts budžetu, gan ar darbavietām nozarē un ar visu pārējo, jo tas ir tas svarīgākais. Tad nozarei jāspēj pārorientēties un jau laicīgi pārorientēties. Šis tad ir tas kompromiss, pie kā mēs varam strādāt un runāt," saka zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS).

Dokumentā, ko VARAM tagad piedāvā apspriešanai, minēts, ka, paplašinot aizsargājamās teritorijas, pirmo desmit gadu laikā iegūstamais koksnes apjoms varētu samazināties par 5,6 līdz 19 procentiem gadā (salīdzinot ar 2021. gadu), atkarībā no izvēlētā dabas aizsardzības scenārija.

Un pieļaujot attiecīgi arī darba vietu zudumu nozarē - no 2000 līdz 7500. Pētījumā arī apskatīts, kā kompensēt koksnes resursus, taču tas bija balstīts uz importu no Krievijas un Baltkrievijas, kas esošajos apstākļos vairs nav izmantojams.

Latvijas Kokrūpniecības federācijas viceprezidents Kristaps Klauss vairākkārt uzsver, ka šobrīd ir pārāk daudz nezināmo. Viņaprāt, veidojot plašākas aizsargājamajās teritorijas, mežu nozarei Latvijā var izrādīties, ka vairs nav nākotnes. "Principā tas, kas mūs neapmierina, ir tas, ka nav skaidri pateikts, cik daudz mēs izņemam [mežus no saimnieciskās darbības].

Viena lieta, ja mēs runātu tikai par 57 000 hektāru. Bet tas informatīvais ziņojums ir iemidzinošs, nedodot atbildes patiesībā, cik daudz mēs izņemsim. Sliktākajā reālistiskajā scenārijā Latvijā, kokrūpniecībai, visam, kas saistīts ar baļķu pārstrādi, vajadzētu izbeigties uz tuvākajiem 10 - 20 gadiem," saka Klauss.

Konkrētu skaitli, cik hektāriem meža un lauksaimniecības zemes uzliks jaunus ierobežojumus, nenosauc arī atbildīgā ministre. Viņa norāda, ka viss būs vien pieņēmums, kamēr nav zināms, tieši kur būs jaunās aizsardzības teritorijas.

"Šobrīd man ir grūti komentēt nosauktos skaitļus, jo tāda precīza modelēšana tieši par teritorijām ir procesā - sadarbībā ar Latvijas Universitāti, un tas droši vien būs jāskata tajā brīdī, tāpēc, es domāju, spriest par darbavietām ir pāragri. Jo bieži vien šie biotopi ir arī tādās teritorijās, kuras nav mežsaimniecībā izmantojamas," saka Bērziņa.

Primāri jaunās aizsargājamās teritorijas meklēs "Latvijas valsts mežu" teritorijās, lai samazinātu izdevumus par kompensācijām. Gaidot atbilstošu regulējumu, "Latvijas valsts meži" koku ciršanu Eiropas nozīmes biotopos tagad neplāno. Taču tas nenozīmē, ka tas nenotiek, - ja cirsma tikusi ieplānota un atļauja saņemta vēl pirms biotopa ievadīšanas datu bāzē "Ozols", meža izciršanas plāns apturēts netiek. Tāpat šajās teritorijās veic sanitārās cirtes, ja tas nepieciešams.

Jāpiebilst, ka ziņojums skar arī bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, kas prasa panākt labvēlīgu aizsardzības stāvokli vai pozitīvu tendenci 30 procentiem sugu un biotopu, kas tādā situācijā šobrīd neatrodas. Saskaņošanas procesu paredzēts turpināt līdz pavasarim, lai tad jau tālāk virzītos ar dokumenta pieņemšanu.