Putins "tiešajā līnijā" atbild uz iedzīvotāju un "žurnālistu" jautājumiem (7)

"Tiešo līniju" Putins iesāka ar runām par nepieciešamību stiprināt Krievijas suverenitāti ar aizsardzības jomas attīstīšanu. Tāpat, atbildot uz "žurnālista" Pāvela Zarubina jautājumu par Krievijas ekonomiku, viņš atzīmēja, ka tā esot "ļoti noturīga" un Krievijas militārās sfēras "nostiprināšanās" esot tikai uzlabojusi tās izaugsmi.

Putins arī pievērsās mobilizācijai, norādot, ka "pašlaik tā nav vajadzīga". 

Par asiņaino karu Ukrainā Putins sāka klārēt jau aptuveni tiešraides 20. minūtē, atzīmējot, ka miers iestāsies tikai tad, kad Krievijas ""speciālās militārās operācijas" mērķi tiks sasniegti".

Uzreiz pēc tam Kremļa diktators sāka malt jau ierasto retoriku par nepieciešamību īstenot Ukrainas "denacifikāciju" un nosauca Stepanu Banderu par Ukrainas "nacionālo varoni".

Tāpat Kremļa saimnieks klārēja, ka Ukraina ir apturējusi visu militāro ražošanu un viss, kas tai tiek piegādāts no Rietumu sabiedrotajiem "par brīvu", tiek iznīcināts. 

Pievēršoties attiecībām ar Eiropas Savienību, Putins atzīmēja, ka ES "bija tie, kas sabojāja attiecības", un uzsvēra, ka karš Ukrainā sākās ar "apvērsumu 2014. gadā". Tāpat viņš sūdzējās, ka ES cenšas saraut attiecības starp krieviem un ukraiņiem, kas ir "brāļu tautas".

Diktators aizgāja pat tik tālu, ka nosauca Odesu par "krievu pilsētu".

Tāpat Putins uzstāja, ka "situācija Krievijas frontē Ukrainā, "maigi sakot", uzlabojas". Viņš norādīja, ka pašlaik Ukrainā atrodoties 617 000 Krievijas karavīru.

Kopš 2001. gada Putins ir rīkojis 17 šādas preses konferencēs. Līdz šim visilgākā bija 2008. gadā, kad viņš gandrīz piecu stundu laikā atbildēja uz 106 jautājumiem.

2022. gadā ikgadējā preses konference nenotika, tāpēc šī gada konference būs pirmā reize, kad viņš šādu pasākumu rīko kopš pilna mēroga iebrukuma Ukrainā.