Lai noskaidrotu cilvēku fiziskās uzbūves attīstību un arī izmaiņas, pirms 87 gadiem notika pirmais Piebalgas iedzīvotāju antropoloģiskās izpētes projekts profesora Jēkaba Prīmaņa vadībā. Tika apsekotas mājas un nomērīti vairāk nekā 3000 Vecpiebalgas un Jaunpiebalgas iedzīvotāju. Šobrīd Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) veic antropoloģisku pētījumu, kas balstīts uz tolaik ievāktajiem datiem, ziņo "ReTV Ziņas".
Aptuveni 500 Jaunpiebalgas un Vecpiebalgas iedzīvotājiem plāno veikt ģenētisko testu
Nomērot ķermeņa fiziskos izmērus, aptaujājot cilvēkus par veselības stāvokli, kā arī iemūžinot personas fotogrāfijās, profesors Jēkabs Prīmanis pētījumu veica 1936. un 1937. gadā. Saglabātie dati netika apstrādāti, taču šobrīd, pēc gandrīz 90 gadiem, RSU īsteno projektu, kas sastāv no divām daļām: seno datu apstrāde un atkārtota antropoloģiskā pētījuma veikšana Jaunpiebalgas un Vecpiebalgas iedzīvotājiem.
RSU Antropoloģijas institūta profesors Jānis Vētra medijam "ReTV Ziņas" saka: "Jau toreiz bija doma, ka šie dati varētu palīdzēt ģeneoloģiskajos rados, tātad – dzimtu ciltskoku veidošanai. Mēs ceram, ka tieši šie vēsturiskie dati, ja tos izdotos vēl apvienot ar jaunajiem datiem, tie varētu būt noderīgi arī tām dzimtām, kuras interesē veidot Piebalgas dzimtu ciltskokus, kas ir ne tikai vārds, uzvārds, dzimšanas gads, miršanas gads vai dzīves laiks, bet tas ciltskoks papildināts ar veselības stāvokli, ar vēl citiem apsekošanas laikā iegūtajiem datiem."
Projekta īstenošana plānota 2024. gada jūlijā un augustā. Noteiktajā laikā nepieciešams veikt izpēti 500 Jaunpiebalgas un Vecpiebalgas iedzīvotājiem.
Vētra: "Nākamā gada vasaras projekts ir vairāk tāds pilotprojekts, kā vispār ir ar šādu Jēkaba Prīmaņa pirms simts gadiem iecerēto Latvijas iedzīvotāju populācijas pētījumu. Atjaunošana mūsdienās, cik tas ir iespējams tieši reģionos. Tad mēs varētu te, ar vietējās varas atbalstu, nobāzēties kādās vietās, kur mums ir atbalsta punkti. Protams, uz visām mājām izbraukt ne toreiz varēja, ne tagad varēs. Bet cilvēki, kuri atsaucas, varētu atbraukt un piedalīties šajos pētījumos."
Profesors Jānis Vētra medijam pauž – ja būs pietiekami daudz resursu, tad tiks veikta arī ģenētiskā analīze. Tas dotu iespēju aptaujas dalībniekiem gūt atgriezenisko saiti par potenciālajiem veselības riskiem, kā arī sīkāku informāciju par personas izcelsmi.