Politiķi pauž satraukumu par tālmācības skolu absolventu zemo sniegumu centralizētajos eksāmenos (1)

Latvijas Universitātes (LU) Starpnozaru izglītības inovāciju centra pētnieku veikta centralizēto eksāmenu analīzē secināts, ka 9.klasē matemātikas eksāmenā vakarskolas un tālmācības skolās skolēnu sniegums bija tikai 28,22%, kamēr valstī vidējais sniegums bija 50%. Arī latviešu un angļu valodas centralizētajos eksāmenos rādītāji bija salīdzinoši zemi, proti, 48,29% un 59,95%.

Deputāti vērsa uzmanību uz to, ka pēdējos gados ir tendence privātpersonām atvērt tālmācības skolas, kurās būtiski palielinās skolēnu skaits. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāvji gan šodien nevarēja detalizēti informēt par tālmācības skolu statistikas datiem, tādēļ rosināja tālmācības izglītībai veltīt atsevišķu sēdi.

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Agita Zariņa-Stūre (JV) uzsvēra, ka tālmācības skolu skolotāji saņem mērķdotācijas no valsts budžeta, tādēļ valstij būtu jāvērtē tas, cik kvalitatīvu izglītību nodrošina šajās izglītības iestādēs.

Deputāte Antoņina Ņenaševa (P) informēja, ka jāvērtē arī tendence pāriet uz tālmācības skolām mazākumtautību izglītības programmu skolēniem, kuri tādējādi, iespējams, izvairās no mācībām klātienē valsts valodā.

Deputāte Ligita Gintere (ZZS) pieļāva, ka skolēnu skaits tālmācības skolās pieaugs skolu tīkla reformas rezultātā, jo ne visi vecāki varēs nodrošināt bērnu mācības pilsētas skolās, tāpēc vecāki bērniem izvēlēsies tālmācību. Viņa pauda satraukumu, ka mācības tālmācībā iespējamas arī 1.-6.klašu posmā, kad skolēniem būtu svarīgas klātienes mācības.

Arī IZM parlamentārā sekretāre Silvija Reinberga (JV) atzina, ka 1.-6.klašu posmā tālmācība nebūtu atbalstāma, jo šajā vecumposmā ir svarīga bērnu socializēšanās, pamatprasmju apguve. Turklāt arī skolu tīkla reforma joprojām paredz nodrošināt sākumskolas posmu iespējami tuvu skolēna dzīvesvietai.