2024.gada Parīzes olimpiskajās spēlēs jāpiedalās gan Latvijas, gan Ukrainas sportistiem, tajā pat laikā vedinot Starptautisko Olimpisko komiteju (SOK) uz pašas izvirzīto kritēriju neitrālajiem sportistiem rūpīgu ievērošanu, sarunā ar aģentūru LETA teica Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) Atlētu komisijas vadītāja Gunta Vaičule.
Vaičule: Olimpiskajās spēlēs jāpiedalās gan mums, gan ukraiņiem
SOK pagājušās nedēļas nogalē atļāva Krievijas un Baltkrievijas sportistiem piedalīties nākamā gada Parīzes olimpiskajās spēlēs kā neitrāliem atlētiem.
Dienu pirms lēmuma, ceturtdien, Vaičule piedalījās SOK videokonferencē ar nacionālo olimpisko komiteju (NOC) atlētu komisiju pārstāvjiem, Parīzes olimpisko spēļu rīkotājiem un Pasaules Antidopinga aģentūru (WADA). Kā stāstīja Vaičule, sarunas lielākoties bija par un ap neitrālajiem sportistiem, SOK kritērijiem, kārtību un procedūru. Daudzi no atlētu komisijas pārstāvjiem, kas nav no Eiropas valstīm, izteikuši pateicību SOK, ka tā iestājas par individuāliem sportistiem.
"Visvairāk šis jautājums tika apspriests oktobrī atlētu forumā, kurā piedalījās pārstāvji no visas pasaules. Jautājumu un atbilžu sadaļā piedalījās SOK prezidents Tomass Bahs, un tajā varēja izteikties visi, tajā skaitā Ukrainas pārstāvji. Sarunas, kurās esmu piedalījusies arī es, ir bijušas pietiekoši plašas un cieņpilnas, atlētu starpā nav tādas šķēpu laušanas, kādas tās ir sabiedrībā," stāstīja Vaičule.
LOK Atlētu komisijas vadītāja atzīmēja, ka viņas personīgais viedoklis un nostāja ir nemainīga, līdz ar to SOK lēmums viņai ir grūti pieņemams.
"Nevarētu teikt, ka to redzu kā absolūti nepareizu, bet es tam nepiekrītu, jo nav iespējams izskaust skepsi par to, ka SOK tiešām spēs nodrošināt, ka šie sportisti ar neitrālo statusu būs neitrāli arī savā nostāja un būs miera nesēji. Diezgan labi redzam mūsu austrumu kaimiņus, un jebkurš fakts var tikt izmantots propagandā," stāstīja vieglatlēte.
Viņasprāt, pirms atteikties no dalības olimpiskajās spēlēs, sportistiem vajadzētu rūpīgi iepazīties ar tiem kritērijiem, kurus SOK izvirzījusi.
"Domāju, ka mums ir jāstartē, tāpat kā ukraiņiem, kā arī jāvedina SOK, lai tā ļoti skrupulozi iestājas par katru kritērija punktu un nerastos nekādas šaubas vai bažas," teica Vaičule.
LOK šonedēļ sazinājusies ar Baltijas, Ziemeļvalstu un Polijas partneriem, lai koordinētu savu rīcību, tāpat svarīga būšot arī Ukrainas pozīcija šajā jautājumā. Savas nostājas pozicionēšanā LOK iesaistot arī sportistus.
"Pirmdien LOK Atlētu komisijā vienojāmies par kopīgu redzējumu, un LOK lūdza mūs ar to dalīties. LOK ar mani visu laiku kontaktējas, taču noteikti vēlētos aptaujāt lielāku sportistu loku, lai visi ir sadzirdēti," uzsvēra Vaičule.
Iespējamo nepiedalīšanos olimpiskajās spēlēs sportisti uztvertu dažādāk, jo katra attieksme pret četrgades cikla vērienīgākajām sacensībām ir citādāka, secināja Vaičule.
"Daudzi un pieredzējuši sportisti kā savu karjeras noslēgumu saskata olimpiskās spēles un ļoti daudz lietu noliek malā, lai līdz tām aizsniegtos. Tas varētu būt arī mans gadījums," atzina Vaičule.
Šobrīd neitrālā statusā olimpiskajām spēlēm kvalificējušies 11 sportisti - astoņi no Krievijas un trīs no Baltkrievijas.
SOK priekšnosacījumi šādiem sportistiem ir tādi paši kā martā publicētajām rekomendācijām starptautiskajām sporta veidu federācijām un sacensību rīkotājiem. Tajās teikts, ka sportisti sacensībās var piedalīties tikai kā individuāli pārstāvji, nevis kā komandu dalībnieki.
Sportisti un apkalpojošais personāls, kas aktīvi atbalsta Krievijas karadarbību Ukrainā, nedrīkst piedalīties sacensībās. Tāpat startēt nedrīkst sportisti un sacensībās piedalīties apkalpojošā personāla pārstāvji, kuri ir Krievijas vai Baltkrievijas spēka struktūru darbinieki.
Sportistiem jāatbilst arī starptautisko federāciju antidopinga noteikumiem, kā arī šo valstu karogi, himnas un nacionālie simboli netiks demonstrēti sacensību laikā.