Iedzīvotāji aicināti pārskatīt noslēgtos fiksētās elektroenerģijas cenas līgumus (1)

Kā norāda SPRK, trešajā ceturksnī "Nord Pool" nākamās dienas elektroenerģijas kontraktiem bija novērotas gan kāpjošas, gan krītošas cenu tendences.

Tostarp jūlijā cenu samazinājumu galvenokārt noteica vēja enerģijas izstrāde un nokrišņu daudzums Ziemeļvalstīs, kas bija augstāks par sezonālo normu. Savukārt turpmākos mēnešus sekoja neliels cenu kāpums. Septembrī cenu kāpumu lielākoties noteica elektropārvades savienojuma "NordBalt" atslēgums.

Saskaņā ar SPRK datiem, 2023.gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar šā gada otro ceturksni, fiksētas cenas līgumu īpatsvars mājsaimniecību vidū pieaudzis par trīs procentpunktiem, sasniedzot 72%, bet juridisko lietotāju segmentā - samazinājies par vienu procentpunktu, sasniedzot 48%. Tikmēr biržas cenas līgumu īpatsvars pieaudzis par vienu procentpunktu un sasniedzis 15% mājsaimniecību segmentā un 52% juridisko lietotāju segmentā, bet universālā pakalpojuma īpatsvars mājsaimniecību vidū samazinājās par četriem procentpunktiem līdz 13%.

Salīdzinot šī gada janvāra-septembra periodu ar 2022.gada atbilstošo periodu, lietotāju vidū vērojama zemāka elektroenerģijas tirgotāju maiņas aktivitāte, atzīmē SPRK. Tirgotāja maiņu veikuši 22% juridisko lietotāju un 3% mājsaimniecību.

Saskaņā ar SPRK aprēķināto vidējo svērto elektroenerģijas cenu, kas atspoguļo vidējo cenu līmeni Latvijā, jau no 2023.gada sākuma vērojama tendence, ka saglabājas starpība starp elektroenerģijas cenu mājsaimniecībām un juridiskiem lietotājiem. Otrajā ceturksnī vidējā svērtā elektroenerģijas cena mājsaimniecībām bija par aptuveni 40 eiro par megavatstundu (MWh) augstāka, salīdzinot ar juridisko lietotāju segmentu, savukārt trešajā ceturksnī šī starpība samazinājās līdz 37,20 eiro par MWh.

Tāpat vērojams, ka mājsaimniecībām vidējais cenu līmenis kopš pērnā gada trešā ceturkšņa, kad cenas sasniedza maksimumu, būtiski nav mainījies, neskatoties uz cenu samazinājumu biržā.

SPRK aprēķinātā vidējā svērtā elektroenerģijas cena šā gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar pērnā gada trešo ceturksni, mājsaimniecībām samazinājās par 7% līdz 167,65 eiro MWh, bet juridisko lietotāju segmentā - par 56% un līdz 130,45 eiro MWh.

SPRK norāda, ka atšķirība saistīta ar dažādu līgumu veidu proporciju attiecīgajos lietotāju segmentos, kā arī to noslēgšanas laiku un termiņiem. Saskaņā ar SPRK 2023.gada trešā ceturkšņa datiem juridisko lietotāju vidū cenu fiksēt izvēlējušies 48% lietotāju, bet mājsaimniecību vidū - 85%.

Attiecīgi liela daļa mājsaimniecību, kuras līgumus slēgušas laikā, kad cenas bija augstas, ir nofiksējušas šo cenu līmeni ilgākam periodam un cenu samazinājuma ietekmi biržā uz maksājumiem nekādā veidā neizjūt, norāda SPRK.

SPRK Enerģētikas departamenta direktors Jānis Negribs norāda, ka mājsaimniecībām būtu jāapsver, vai izdevīgāk nebūtu izbeigt esošo līgumu, noslēdzot jaunu fiksētas vai biržas cenas līgumu, kurā elektroenerģijas cena būtu zemāka.

"Maksa par esošā līguma pirmstermiņa izbeigšanu atkarībā no noslēgtā līguma nosacījumiem un atlikušā termiņa katram būs atšķirīga, līdz ar to arī līguma pārskatīšanas iespējas katram ir jāizvērtē individuāli," brīdina Negribs.

Vienlaikus viņš norāda, ka lietotājiem ar augstāku patēriņu, iespējams, izdevīgāk ir lauzt esošo līgumu, samaksājot līguma pirmstermiņa izbeigšanas maksu, tādējādi neturpinot maksāt iepriekš nofiksēto augsto elektroenerģijas cenu.

SPRK informē, ka Baltijas valstu kopējais elektroenerģijas patēriņš 2023.gada trešajā ceturksnī samazinājās par 5%, salīdzinot ar pērnā gada atbilstošo periodu.

To galvenokārt ietekmējis saules paneļu pieaugums gan mājsaimniecību, gan juridisko personu objektos. Tā kā mikroģeneratoru saražoto elektroenerģiju lietotāji izmanto pašpatēriņam, samazinās no tīkla saņemtā elektroenerģija, norāda SPRK.

Latvijā saskaņā ar AS "Sadales tīkls" datiem no šā gada janvāra līdz septembrim izsniegti 5300 atļauju mikroģenerataru pieslēgšanai.

Vienlaikus saražotās elektroenerģijas apjoms Baltijas valstīs 2023.gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar identisku periodu pērn, bija par 15% zemāks. Tostarp Igaunijā tas samazinājās par 44%, Latvijā - par 5%, bet Lietuvā pieauga par 31%.

Latvija savu elektroenerģijas patēriņu šā gada trešajā ceturksnī nosedza 43% apmērā. Skatoties pēc elektroenerģijas ražošanas veidiem, 2023.gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar identisku periodu pērn, vēja elektrostacijās ražošana pieauga par 38%, koģenerācijas stacijās ražošanas apjomi saglabājās iepriekšējā līmenī, bet hidroelektrostacijās - samazinājās par 27%. Būtiski pieaudzis arī saules enerģijas saražotais apjoms, informē SPRK.

Vienlaikus imports samazinājās par 14% un sasniedza 1476 gigavatstundas (GWh), bet eksports - par 24% un sasniedza 558 GWh. Ārējā tirdzniecības bilance bija negatīva - 918 GWh.

SPRK skaidro, ka negatīva bilancē veidojās, jo būtiski samazinājās hidroelektrostacijās saražotās elektroenerģijas apjoms, ko ietekmēja mazāks nokrišņu daudzums, kā rezultātā Daugavas ūdens pietece bija zemāka par daudzgadu vidējo līmeni. Savukārt elektroenerģijas ražošana ar fosilajiem resursiem bija mazāk konkurētspēja augsto dabasgāzes un oglekļa dioksīda (CO2) kvotu izmaksu dēļ, kas veicināja lētākas elektroenerģijas importēšanu no kaimiņvalstīm.