Kopš 2009. gada 1. jūlija Ķekavas novadā darbojas dzīvnieku patversme "Mežavairogi". Gadu gaitā sociālo tīklu vietnēs iedzīvotāji publicējuši dažādu informāciju par patversmi – gan pozitīvu, gan negatīvu. Piemēram, 2019. gadā plašu rezonansi sabiedrībā izraisīja ziņa par atkritumu tvertnēs atrastiem dzīvnieku līķiem dzīvnieku patversmes teritorijā. Līdz ar to par patversmes darbību izveidojušies dažādi mīti. Ko par to saka patversmes vadītāja Danuta Priede?
1. mīts – dzīvnieki no patversmes ir jāglābj
Priede skaidro, ka šis ir viens no izplatītākajiem mītiem par patversmēm Latvijā. "Adopcijas iemesli ir dažādi, kāpēc cilvēki brauc uz patversmēm adoptēt dzīvniekus. Vieni izlemj, ka vēlas mājas mīluli un no patversmes. Citi iedomājas, ka viņiem vajag dzīvnieku.
Treškārt, šobrīd aktuāla ir glābšana – vēlme kādu izglābt. Pēdējie divi iemesli ir tie, kad dzīvnieku no patversmes galīgi nevajag. Tajā brīdī, kad dzīvnieks nokļūst patversmē, viņš jau ir izglābts no iespējas iet bojā uz ielas, pakļūt zem ledus, pazust mežā un tamlīdzīgi. Dzīvnieks ir drošībā.
Glābt no patversmes tikai tāpēc, lai nebūtu patversmē, bet būtu dzīvokļa kambarī, jo nesadzīvo ar pieciem citiem suņiem, ir pilnīgi aplami."
Priede uzskata, ka aplamais priekšstats varētu būt radies tāpēc, ka daļai cilvēku nav izpratnes, ko dara patversmes. "Latvijā teju visās patversmēs ir tā saucamā no kill politika. Nevienā patversmē nenogalina dzīvnieku tikai tāpēc, ka pagājušas 14 dienas. Termins no kill neparedz turēt pie dzīvības neārstējami slimus dzīvniekus, kuri mokās, vai galēji bīstamus dzīvniekus," viņa saka.